Velēnas luterāņu baznīcā gandrīz divas nedēļas nezināja, ko iesākt ar diviem baltiem baložiem, kas palikuši bez saimnieka pēc kāzu ceremonijas.
Velēnas luterāņu baznīcā gandrīz divas nedēļas nezināja, ko iesākt ar diviem baltiem baložiem, kas palikuši bez saimnieka pēc kāzu ceremonijas.
Velēnas baznīcas pērmindere Ina Strupause saka, ka pēc kādas kāzu ceremonijas, kad jaunlaulātie debesīs lidot palaida baltu baložu pāri, putni pēc kāda laika atgriezušies dievnamā un apmetušies uz dzīvi tajā. Putnus uz ceremoniju atveduši paši laulājamie, bet pēc ceremonijas par baložiem nav likušies zinis. Vai viņi neiedomājās, kas notiks ar putniem pēc kāzām?
“Trīs dienas baloži lidinājās pa baznīcu, līdz beidzot izdevās tos noķert. Pa šo laiku baznīca bija pieķēpāta, nācās to cītīgi mazgāt. Putni bija izvārguši, nezinājām, kā barot, jo Lizumā neviens ar nebrīvē audzētu baložu turēšanu nenodarbojas. Netiekam gudri, kas tā vispār ir par tradīciju,” saka I.Strupause.
Viņa pieļauj, ka baloži sabijušies, iespējams, tos vajājis vanags, jo baznīcas tuvumā zemē manītas baltas spalviņas. Dūjas meklējušas patvērumu baznīcā, kur jutās drošībā. Neēduši, nedzēruši putni beidzot trešajā vakarā paguruši, kļuvuši miegaini, nolaidušies zemāk – uz altāra malas, uz kanceles, tad uz sola. Kopā ar palīgu I.Strupause putnus sagūstījusi. Ielikusi papīra kastē ar režģi pāri, barojusi ar putraimiem, dzirdījusi ar ūdeni. Taču ko darīt tālāk?
Baloži tikai svētkiem
“Tā gadās bieži – tie, kam baložu audzēšana ir bizness, pārdod putnus izmantošanai pasākumos, bet pēc tam par baložiem neviens neliekas zinis. To liktenis nevienu neinteresē,” situāciju komentē madonietis Genādijs Turkins, kurš audzē dekoratīvos baložus paša priekam un bezatbildīgu attieksmi pret šiem putniem uzskata par nepieļaujamu.
“Ir skaidrs, ka, brīvībā palaisti, šie putni kļūs par barību plēsējputniem – vistu vanagiem. Pieradinātajiem baložiem trūkst prasmes izvairīties, un viņi kļūst par vieglu laupījumu,” laikrakstam saka ornitologs Andris Avotiņš.
I.Strupause stāsta, ka tāda jezga, kāda bijusi baložu dēļ, viņas dzīvē vēl nav piedzīvota. Viņa vēlējusies lidoņiem pēc iespējas ātrāk atrast citu saimnieku, kas interesējas par nebrīvē audzētiem baložiem un prot tos profesionāli aprūpēt. Viens putns esot apgredzenots. Uz gredzena ir cipars un uzraksts “Rīga”, 2003.gads un kārtas numurs – 122. I.Strupause baltos putnus noturējusi par pasta baložiem. Tie esot gludi, bez īpaši grezna apspalvojuma. Taču viņa neizslēdz iespēju, ka šie tomēr ir tikai dekoratīvie putni, jo tie nelabprāt lidojuši. “Šim, pēc visa spriežot, būtu bijis jābūt baložu pārītim, taču šķiet, ka tie ir viena dzimuma pārstāvji, jo ir nesaticīgi – viens otru knābā,” saka I.Strupause.
Vai sodāma nežēlība?
Pārtikas un veterinārā dienesta Gulbenes pārvaldes speciāliste Irēna Zvanere saka, ka šis gadījums esot satraucošs no dzīvnieku labturības viedokļa, jo jaunlaulātie neizdomā līdz galam, kas notiks ar baložiem pēc skaistā brīža – putnu palaišanas lidot debesīs.
“Šie putni ir jāiemidzina, ja tiem nav saimnieka. Pretējā gadījumā dabā nebrīvē audzētos baložus gaida dabiska nāve, jo viņi nav pieraduši paši par sevi parūpēties. Ja tie ir šķirnes baloži, turklāt viens putns pat apgredzenots, tad pēc gredzena var noteikt, kur tas ir audzēts. Putnus varētu nodot atpakaļ audzētavai,” saka I.Zvanere. Putniem papīra kastē esot par šauru un par tumšu. Viņiem vajadzīga gaisma un plašs būris.
Tomēr ir laimīgas beigas
I.Zvanere brīnās, vai tiešām baznīcas draudzei ir jānodarbojas ar baložu likteņa nokārtošanu. Savukārt I.Strupause skaidro, ka pārpratums ar putniem tik ilgi nav atrisināts tāpēc, ka draudzē nebija vienotas nostājas šajā problēmā. I.Strupause nezināja, kas ir laulājies un atvedis līdzi baložus, kā arī nevarēja noskaidrot, kur šo pāri meklēt. Izrādās, ka, pamatojoties uz personas datu neizpaužamību no sabiedrības un Dieva likumiem, viņai draudzē nebija iespējams iegūt informāciju par jaunlaulātajiem un to, kā sazināties ar viņiem.
Gulbenes dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Vita Elsiņa skaidro, ka ar 7.aprīli Civillikumā spēkā ir stājušās izmaiņas, kas pāriem ļauj reģistrēt laulību jebkurā Latvijas dzimtsarakstu nodaļā neatkarīgi no dzīvesvietas. Mazliet citādāk ir ar laulāšanos baznīcā. Parasti vismaz vienam laulājamajam vai kādam viņa tuviniekam ir jābūt konkrētās baznīcas draudzes loceklim. Taču arī tad iespējamas variācijas.
I.Strupause ar sludinājumu vērsās vietējā televīzijā, aicinot atsaukties pāri, kas laulību laikā debesīs palaida balto baložu pāri, lai ierodas pakaļ putniem. Nedēļu nekādas atbildes nebija, līdz beidzot augusta pēdējās dienās atskanējis telefona zvans un solīts, ka laulātie ieradīsies saviem putniem pakaļ.
“Cerams, viss būs laimīgi beidzies. Būs labi cilvēki, kas par baložiem parūpēsies arī pēc notikušajām kāzām,” saka I.Strupause.
Putnu īsto saimnieku meklējot, par tiem uz laiku rūpes uzņēmušies mazbērni – Reinholds (12 gadu) un Inta (14 gadu). Viņi jau sākuši domāt, kādu vārdu dot katram balodim. Bērnu mamma Liena Vaļģe saka, ka putni ģimenē jau iemīļoti un negriboties nevienam tos atdot.
“Kad atbrauks saimnieki pakaļ, aicināsim pie kafijas tases. Ja dikti prasīs, atdosim, bet negribas gan. Nepatīk, kā mūsdienās svētkos izrīkojas ar dzīvo radību – tauriņiem, baložiem. Domā tikai par svētku brīdi, bet nerūp, kas ar šo radību būs pēc tam,” saka viņa. Pašlaik dūju mājvieta ir pie Vaļģu ģimenes – lauku mājās Velēnmuižā.
Kāpēc tā notiek?
Ornitologs A.Avotiņš laikrakstam saka, ka situācijās, ja pie cilvēkiem nonāk nomaldījušies nebrīvē audzēti baloži un nav iespējams atrast kādu vietējo entuziastu, kas gribētu uzņemties rūpes par tiem, tad putni būtu jālaiž brīvībā. Baložu audzēšana Latvijā esot samērā izplatīts hobijs. Taču šie audzētāji savstarpēji mazāk uzturot sakarus nekā savvaļas putnu vērotāji. Gredzens uz pasta vai dekoratīvā baloža kājas bieži vien esot rota, kas ne par ko neliecina. Arī pēc uzrakstiem uz šāda baloža gredzena nereti nevarot noskaidrot ne putna audzētavu, ne saimnieku.
***
Fakti
– Nebrīvē audzētos baložus var iedalīt četros tipos – dekoratīvie, pasta, sporta, gaļas baloži. To sugu skaits ir lielāks par 150. Senāk, kad cilvēku iespējas sazināties bija ierobežotas, pasta balodis bija sakarnieks. Pasta baložus gadsimtiem ilgi izmantoja Austrumu valstīs. Eiropā pasta baloži pirmo reizi parādījās Holandē 16.gadsimtā. Pasta baloži bijuši cilvēka palīgi un sakarnieki 1. un 2. pasaules kara laikā. Cilvēku atmiņā ir daudz aizkustinošu stāstu par pasta baložiem, ir pat uzcelti tiem pieminekļi, piemēram, Parīzē.
***
Latvijā pēdējos gados kļūst par tradīciju izmantot baltos pasta baložus kāzu ceremonijā, jaunlaulātie tos palaiž debesīs kā šķīstības un Svētā Gara simbolu. Tā savās kāzās darīja arī aktrise Agnese Zeltiņa un Alekss Dubass. Uz žurnāla “Privātā Dzīve” vāka bija šis jaunais pāris ar baložiem. Ja putni ir apmācīti, tiem būtu jāatgriežas audzētavā, otra iespēja – tos savākt palaišanas vietā pēc ceremonijas beigām. Pretējā gadījumā balto baložu liktenis kļūst neprognozējams un tie kļūst par upuriem, kā tas aprakstīts Vecajā Derībā, lai iemantotu Visvarenā labvēlību.
Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta direktores vietniece Janīna Vēbere: “Divu baltu baložu palaišana debesīs pēc laulību ceremonijas ir tradīcija, kas bija populāra jau padomju gados. Baložus palaiž debesīs un tad skatās, vai tie lido katrs uz savu pusi, vai paliek kopā. Tie ir pieradināti baloži, kas pēc ceremonijas paši atgriežas mājās, kur tiek audzēti. Pati esmu šādu tradīciju piekopusi, kad biju vedējmāte kādam pārim Rīgā. Mēs baložus laidām debesīs pie Pēterbaznīcas.”
Gulbenes dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Vita Elsiņa: “Tagad ikvienās kāzās vedēji, jaunlaulātie vēlas būt oriģināli, pārsteigt viens otru un kāzu viesus ar kaut ko sevišķu, nebijušu. Arī šajā gadījumā noteikti nodomi bijuši vislabākie. Gulbenes rajonā nav bieži dzirdēts, ka kāzu ceremonijā būtu izmantoti baloži. Tie ir miera un saskaņas simbols. Noteikti doma bija skaista. Tikai viss nav līdz galam izdomāts.
