Šoruden ikvienā dārzā ābeļu zari līkst no ābolu pārpilnības. Arī Stāmerienas pagasta zemnieku saimniecības “Gundegas” saimnieks Gunārs Vīksniņš uzskata, ka šogad salīdzinoši ar citiem gadiem ābolu raža ir padevusies ļoti laba.
Šoruden ikvienā dārzā ābeļu zari līkst no ābolu pārpilnības. Arī Stāmerienas pagasta zemnieku saimniecības “Gundegas” saimnieks Gunārs Vīksniņš uzskata, ka šogad salīdzinoši ar citiem gadiem ābolu raža ir padevusies ļoti laba.
G.Vīksniņš atklāj, ka pavasarī pēc slimību un kukaiņu izplatības šķitis, ka rudenī būs daudz tārpainu ābolu, tomēr tā nav.
“Tikai iespējams, ka vēlie rudens un ziemas āboli nepaspēs nogatavoties vēlā pavasara dēļ,” spriež saimnieks.
G.Vīksniņa saimniecībā ir 1,3 hektāri liels augļu dārzs, kur pārsvarā aug “Rudens Svītrotie” un “Burtnieku Ziemas” āboli, bet dārzs pamazām tiek papildināts. Saimnieki stāda jaunas ābeļu šķirnes, lai nomainītu vecās un dārzā būtu lielāka šķirņu daudzveidība. “Esam iestādījuši “Melbu”, “Konfetnaju”, “Vidzemes Zelta Renati”, “Nori”,” stāsta saimnieks. Ābolus viņu ģimene pārsvarā izmantojot savām vajadzībām. “Vasaras ābolus, cik varam, ēdam svaigus, savukārt rudens un ziemas ābolus uzglabājam ziemai, kā arī diezgan daudz spiežam sulā. Tos, kas rudenī birst zemē, izmantojam lopbarībā. Šodien āboliem nav tādas vērtības, lai tos nodotu. Kad esi tos nolasījis ar rokām un pēc tam vēl nezini, kur tos likt, turklāt samaksa ir niecīga, nav vērts censties. Mēs labāk tos patērējam paši,” saka G.Vīksniņš.
“Daudziem cilvēkiem šogad nav kur likt ražu, taču, kamēr valstī netiks nodrošinātas pārstrādes iespējas, nekas nemainīsies. Būtu labi, ja atrastos kāds uzņēmīgs cilvēks, kas sāktu nodarboties ar augļu pārstrādi. Var, protams, ābolus pārdot par lētu naudu, bet šogad katram piemājas dārziņā ir daudz ābolu, tādēļ uz tirgus pat par dažiem santīmiem ir grūti tos pārdot,” saka Gulbenes Lauku konsultāciju biroja augkopības speciāliste Lucija Cīrule. Viņa iesaka ābolus izmantot pašpatēriņam.
“Arī mājas apstākļos var daudz ko darīt ar āboliem, var arī padalīties ar tiem cilvēkiem, kam nav pašiem sava ābeļdārza,” saka speciāliste.
“Dzirkstele” noskaidroja, ka āboliem piemīt vispārspēcinoša, pretiekaisuma, pretmikrobu, antiseptiska, vēderu viegli mīkstinoša, diurētiska iedarbība. Turklāt tie neļauj organismā veidoties pārmēru daudz urīnskābei un stimulē asinsradi. Ābolu pektīnvielas veicina dažādu inžu un sārņvielu izvadi no organisma – gan tādu, kas uzņemtas no ārienes, gan tādu, kas radušās ķermenī, tostarp arī lieko holesterīnu.
Jau senatnē cilvēki bija ievērojuši – ja vakariņās ēd ābolus, tie veicina mierīgu gulēšanu un viegli mīkstina vēdera izeju. Svaigi sarīvēti āboli ir ļoti noderīgi gremošanas trakta kaitēm, sevišķi kolītiem, tie uzlabo gremošanu, sekmē zarnu peristaltiku. Āboli ieteicami arī pie aptaukošanās, sirds slimībām un paaugstināta asinsspiediena (ābolu atslodzes dienas), aterosklerozes (ilgstoši dzer ābolu novārījumu), anēmijas, podagras, reimatisma, iekšējo orgānu akmeņiem, dažādām tūskām, kā arī pret saaukstēšanos, klepu, aizsmakumu, bronhītu (dzer lapu un ziedu tēju).
Āboli jālieto garīga darba strādniekiem un visiem tiem, kam ir mazkustīgs dzīvesveids.
