No 5. līdz 15.augustam četri “Dēma” jaunieši (Zane Jansone, Vita Tilgase, Lauris Šķenders, Ingars Andževs) un viņu pavadone Inga Anča devās uz Slovēniju, lai kā sadarbības partneri piedalītos ekoloģiskā nometnē.
No 5. līdz 15.augustam četri “Dēma” jaunieši (Zane Jansone, Vita Tilgase, Lauris Šķenders, Ingars Andževs) un viņu pavadone Inga Anča devās uz Slovēniju, lai kā sadarbības partneri piedalītos ekoloģiskā nometnē. Saskaņā ar šo projektu Slovēnijas pilsētiņā Radlje pulcējās
35 jaunieši no Polijas, Čehijas, Bulgārijas, Slovēnijas un Latvijas.
Jauniešu ceļš uz Slovēniju veda caur Berlīni, kur viņi pavadīja gandrīz visu diennakti. Vācijā pavadītais laiks tika jau iepriekš saplānots, izstrādājot apskatāmo vietu sarakstu un uzzinot cenas. Jaunieši apskatīja Berlīnes centru, Brandenburgas vārtus, reihstāgu, lai gan tikai no ārpuses, jo bija pārāk lielas rindas pie ieejas. Netika aizmirsta arī Berlīnes katedrāle un iela, uz kuras agrāk slējās vēsturiskais Berlīnes mūris. V.Tilgase atzīst, ka bija interesanti vērot, kā modernās ēkas mijās ar veco arhitektūru, papildinot viena otru un veidojot skaistu kopējo pilsētas vizuālo tēlu. Patika arī īsie atpūtas brīži zālītē, kas atšķirībā no Latvijas tur ir atļauts. Atpakaļceļā no Slovēnijas Vācijā jaunieši apmeklēja zooloģisko dārzu.
Aizbraucot uz Slovēniju, pārsteidza fakts, ka būs jāguļ teltīs, jo iepriekšējā nakts, kas tika pavadīta lidostā, izraisīja vēlmi kārtīgi izgulēties. Tomēr ar telšu vietu, kura atradās kalna pakājē, viņi bija apmierināti. Pilsēta, kurā viņi bija apmetušies, atradās Slovēnijas ziemeļos, sešus kilometrus no Austrijas, tāpēc arī vietējie iedzīvotāji labāk runāja vāciski nekā angliski, tomēr valodas barjeru nebija. Radlje ir nedaudz mazāka pilsēta par Gulbeni. Tā atrodas kalnos, caur kuru tek arī upe.
Projekta galvenais mērķis bija izveidot internacionālu vidi un aktīvi atpūsties dabā, tāpēc jaunieši darbojās trijās darbnīcās – bumerangu, bungu un skautu. Visvairāk laika latvieši pavadīja bumerangu darbnīcā, kuras vadītājs ir fizikas students, kura kaislība ir bumerangi. Jaunieši ne tikai iemācījās taisīt bumerangus, bet arī uzzināja daudz ko interesantu par tiem. Piemēram, ka tie ir ļoti dažādi, bumerangi atšķiras ne tikai pēc formas, bet arī pēc lidojuma distances, ir bumerangi, kuri arī atgriežas, citi savukārt pat met gaisa cilpas.
Otrajā darbnīcā bija iespējams mācīties spēlēt uz dažādām bungām, arī profesionālām. Darbnīcas vadītājs ir vīrietis ar savu muzikālo grupu, tāpēc viņš bija ļoti aizņemts un uz vietas atradās reti. Darbnīcas vadītājs ar bungām varējis nospēlēt jebkādu ritmu. Bungas dēmiešiem likās īpaši interesantas, tāpēc viņi, kaut arī nedaudz, tomēr tika ar tām paspēlēt.
Skautu darbnīcā dalībnieki mācījās šaut ar profesionālu loku, kas nebija nemaz tik vienkārši, tomēr interesanti gan. Koka grebšana, kas sākotnēji likās būs garlaicīga nodarbe, izvērtās par aizraujošu aktivitāti. Vienā lielā baļķī katra valsts par piemiņu kaut ko iegreba. Latviešu jaunieši atstāja nelielu puisīti ar uzrakstu “Latvija” uz vēdera, kā arī vārdus un datumu. Kad baļķis tika pabeigts, tas kā skulptūra tika nostiprināts pie slovēņu jauniešu kluba ēkas.
Jaunieši ne tikai piedalījās darbnīcās, bet arī gāja makšķerēt, zvejot, spēlēt futbolu. Vienu dienu projekta dalībnieki kāpa klintīs ar profesionālo aprīkojumu. Abas latviešu meitenes bija vienas no retajiem dalībniekiem, kas uzkāpa līdz pašam galam.
Vakaros jaunieši pulcējās, lai noskatītos kādas valsts prezentāciju. Mūsu jaunieši prezentēja Latviju otrajā vakarā. Dēmieši bija paņēmuši līdzi melno balzamu un konfektes “Gotiņa”, kuras visi skatītāji atzina par ļoti garšīgām. Meitenes bija uzpinušas vainadziņus, sapinušas divas bizes, savukārt visiem jauniešiem ap kaklu bija Latvijas karodziņi. Skatītājiem prezentācija patikusi, savukārt latvieši bija gandarīti par labi padarīto darbu. Arī citu valstu prezentācijas esot bijušas interesantas, it īpaši Čehijas. Viņi rādīja visiem labi pazīstamo multiplikācijas filmiņu par kurmīti, cienāja pārējos ar tradicionālo čehu alu un ēdienu.
Vita kā galveno ieguvumu no šā brauciena min jauniegūtos draugus un pašu komunikācijas procesu, kas bija interesants, jo cilvēki bija atšķirīgi, no dažādām valstīm. Otrkārt, viņasprāt, vērtīga bija sevis pārvarēšana, jo jaunieši bija jaunā vidē, ne vienmēr apkārt bija savējie, bija jātiek galā ar jaunām, nezināmām situācijām.
Atbraukuši mājās, jaunieši ar lielu prieku kavējās patīkamās atmiņās par visu notikušo šajās desmit dienās, sarakstās ar jaunajiem draugiem un ir apņēmības pilni uzrakstīt jaunu apmaiņas projektu, lai Slovēnijas draugi varētu atbraukt uz Latviju.
