Tāpat kā pasaulē nav divu vienādu cilvēku, tā nav arī divu vienādu rokrakstu. Pat tad, ja pirmajā brīdī šķitīs, ka vairāki cilvēki raksta vienādi, ļaudis, kas nodarbojas ar rokrakstu pētniecību, pierādīs, ka tas tā nav.
Tāpat kā pasaulē nav divu vienādu cilvēku, tā nav arī divu vienādu rokrakstu. Pat tad, ja pirmajā brīdī šķitīs, ka vairāki cilvēki raksta vienādi, ļaudis, kas nodarbojas ar rokrakstu pētniecību, pierādīs, ka tas tā nav.
Cilvēka mūžā viņa rokraksts var mainīties, tomēr tam tik un tā paliks būtiskas un neatkārtojamas pazīmes. Vislabāk tās spēj noteikt cilvēki, kas nodarbojas ar rokrakstu pētniecību – grafologi vai īpaši rokrakstu eksperti. Mēdz uzskatīt, ka pēc cilvēka rokraksta iespējams daudz ko pateikt par viņu pašu.
“Paskatoties tikai uz rokrakstu, uzreiz iespējams nojaust, ar kādu cilvēku ir darīšana. Manuprāt, visgrūtāk ir ar skolotājiem, jo viņi cenšas katru burtu izveidot maksimāli pareizi un visiem salasāmi,” uzskata vārda mākslas meistare, rakstniece Laima Muktupāvela, kura, strādājot pie jaunā romāna par Benjamiņas kundzi, dažādās bibliotēkās un arhīvos pārlapojusi un iepazinusies ar dažādiem rokrakstiem.
Raksturojums izdodas precīzs
Viņa stāsta, ka par šo tēmu runājusi dažādās auditorijās.
“Tiekoties ar skolēniem, liku viņiem uzrakstīt uz lapiņas teikumu. Tad tās savācu un pēc rokraksta mēģināju raksturot katras zīmītes autoru. Man tas izdevās, jo raksturojums bija samērā precīzs,” saka Laima. Aplūkojot rokrakstus, viņa bērniem ieteikusi, kam vairāk veltīt uzmanību, lai nākotnē viņi iespējami precīzāk izvēlētos savu profesiju.
Skolēni viņai līdz ar zīmītēm iedevuši arī aizpildītu komunālo maksājumu kvīti, jautājot, vai pēc dažiem ierakstiem iespējams raksturot cilvēku. Izrādījies, ka maksājumu rēķinu aizpildījusi klases audzinātāja, bet arī viņu noraksturot Laimai izdevies itin labi.
“Piemēram, ja cilvēka rokraksts ir mazs, burti sīki un šauri, tas liecina, ka viņš varēs strādāt bankā, vai vēl kādu citu, kā mēdzam teikt, “sausu” darbu. Savukārt, ja rokraksts ir plašs ar dažādiem izlocījumiem, tas liecina par mākslinieciskas dabas cilvēku ar plašu dvēseli. Viņam piemērots būs darbs, kas saistīts ar dažādu kultūras pasākumu organizēšanu, māksliniecisku kolektīvu vadīšanu un tamlīdzīgi,” skaidro l.Muktupāvela.
Rakstniece ir pārliecināta, ka plašs rokraksts tā lasītāju it kā “parauj” sev līdzi, liekot izceļot pa burtu cilpām.
Izveidojas 18 gadu vecumā
Rokrakstu pētnieki uzskata, ka cilvēka rokraksts pilnībā izveidojas un nostiprinās 18 gadu vecumā. Vēlāk rokraksts dažādu profesiju iespaidā var mainīties, bet tā pamatiezīmes saglabājas. Atkarībā no nodarbošanās cilvēkam var būt pat dažādi rakstības stili. Viens, – kad rakstot burti veidoti it kā steigā, tā, lai uzrakstīto saprastu galvenokārt pats rakstītājs, otrs, – kad burti ir gandrīz vai izzīmēti, jo rakstāms kāds apsveikums vai aizpildāms dokuments.
Izpētīts, ka līdzīgs rakstības stils ir, piemēram, ārstiem. Viņu aprakstītās slimību diagnozes un izrakstītās receptes citiem bieži vien ir grūti izlasīt. Kopīgas nianses rokrakstos iezīmējas banku darbiniekiem, grāmatvežiem, arī arhitektiem, jo viņi bieži vien raksta ar stilizētiem burtiem.
Izrādās, ka cilvēka rokrakstu raksturo gan vispārējās, gan individuālās iezīmes. Pie vispārējām pieskaitāms burtu lielums, slīpums, uzspiedums, rakstīšanas temps. Pie individuālajām iezīmēm pieder burtu forma un uzbūve, rakstības virziens, piemēram, vai lielais A burts rakstīts no augšas vai sākts vilkt no lejas. Nozīmīgi ir arī burtu sastāvdaļu izvirzījumi un izvietojumi.
Vecumā sāk rakstīt citādāk
Pensionētā ārste Maija Butka stāsta, ka arī slimība var radīt izmaiņas cilvēka rokrakstā. Viņa to novērojusi praktiskās darbības laikā. “Šīs izmaiņas ir īslaicīgas. Tās novērojamas arī tad, ja cilvēks ilgstoši lieto kādu medikamentu, kas rokrakstu var ne tikai pasliktināt, bet pat uzlabot,” saka medicīnas darbiniece.
Viņa pārliecinājusies, ka lielu ietekmi uz rokrakstu atstāj alkohols un psihotropās vielas. Arī vecums neatstāj rokrakstu bez izmaiņām. Piemēram, 65 gadu vecumā cilvēks sāk rakstīt citādāk.
Ir cilvēki, kas uzskata, ka viņiem ir neglīts rokraksts, tāpēc mēģina to mainīt. Arī pati esmu tā rīkojusies, cenšoties rakstīt ar lielākiem un apaļākiem burtiem, tomēr izmaiņas nedeva cerēto rezultātu. Sapratu, ka pieaudzis cilvēks pat ar vislielāko treniņu pilnībā savu rokrakstu izmainīt nevar. Protams, varu rakstīt rūpīgāk, veidojot glītākus burtus, tomēr tā ir citāda rakstīšana, kas prasa lielu koncentrēšanos, tāpēc šis process kļūst pārlieku nogurdinošs. Tieši tāpēc, ka katram ir savs vienreizējs rokraksts, tas palīdz dažādos izmeklēšanas procesos. Visiem, kas vēlas būt skaista un salasāma rokraksta īpašnieki, speciālisti iesaka tam pievērst uzmanību jau bērnībā un pusaudža gados.
Paraksts veicina labklājību
Cilvēka rokraksta un rakstura sakritība cilvēkus interesējusi jau antīkajā senatnē gan Eiropas, gan Āzijas valstīs. Zināms, ka romiešu imperators Nerons pēc kāda virsnieka rokraksta esot secinājis, ka šim cilvēkam nevar uzticēties. Ļoti nopietni rokrakstu izpētei 19.gadsimta beigās pievērsies abats Mišons. Pēc vairāku tūkstošu rokrakstu izpētes viņš secinājis, ka ikviena pazīme cilvēka rokrakstā atbilst konkrētai rakstura iezīmei.
Ķīniešu grafologi uzskata, ka cilvēka paraksts spēj veicināt viņa labklājību, tāpēc neesot ieteicams savu parakstu pasvītrot ar atpakaļejošām, uz leju vērstām līnijām.
Rietumu rokrakstu pētnieki domā, ka šādas līnijas liecina par kavēšanos pagātnē un pesimismu. Grafologs Arvīds Plaudis, kas sarakstījis grāmatu “Slavenību rokraksti”, uzsver, ka paraksts ir cilvēka dvēseles karogs, ja vien tā autors ir karognesējs. Parakstoties, cilvēks izsaka savas ilgas, ieceres, godkāres radītos sapņus, kā arī to, kas gribētu būt paraksta īpašnieks.
Fakti
Burtu forma
Ja burtus raksta precīzi, salasāmi, arī pašu cilvēku raksturo precizitāte, apdomība, korektums. Stūrainu burtu veidotājiem raksturīga nepiekāpība. Straujie rakstītāji, kuru rakstīto tomēr var saprast, ir darbīgi, uzņēmīgi, veikli, enerģiski, ātri domājoši, lietišķi un mērķtiecīgi. Viņi atsakās no nevajadzīgiem sīkumiem un formalitātēm, tāpēc rokrakstā nav nekā lieka.
Ja burti ir tā novienkāršoti, ka tos kļūst grūti salasīt, tas liecina par cilvēka iekšējo nogurumu un steigu, kā arī iespējams, ka rakstītājs ir paviršs, virspusējs un nepacietīgs.
Ja rakstītājs cenšas labot neprecizitātes, vienkāršajiem burtiem pievienojot precizējošas līnijas, grafologi nereti to uzskata par cilvēka mēģinājumu apzināti uzsvērt un kompensēt nepietiekamās rakstura īpašības. Burtu izrotājumi liecina, ka cilvēks arī ikdienā dara daudz ko lieku.
Burtu lielums
Ja burti ir lieli, rakstītājs nebaidās no apkārtējiem. Drīzāk tiem ir jābaidās no viņa. Jo burti mazāki, jo cilvēkam ir mazāka pašapziņa.
Burtu platums
Izsaka pašpaļāvības pakāpi, liecinot par cilvēka attieksmi pret apkārtējo pasauli. Plati burti raksturo mērķtiecību, atklātību, atsaucību, brīvību no dažādiem ierobežojumiem, kā arī nepacietību, steigu un nepastāvību.
Šauri burti norāda uz cilvēka paškontroli, piesardzību, koncentrēšanos, bailīgumu un iekšējo nebrīvi. Neregulāri burti arī liecina par piesardzību, paškontroli, bailīgumu un iekšējo nebrīvi, kā arī nelīdzsvarotu attieksmi pret ārpasauli.
Atstarpes starp vārdiem
Liels atstatums starp vārdiem norāda, ka cilvēks pārskata notikumu gaitu, ietur distanci starp lietām un cilvēkiem, bremzē dvēseles procesus, ir vientulīgs, viņam pastāv saskarsmes problēmas.
Mazs atstatums liecina par tiešumu attiecībās, rakstītāja domas saistās ar pārdzīvojumiem, ir haotiska iekšējā dzīve. Lielas atstarpes starp vārdiem, pastāvot mazām atstarpēm starp rindām, stāsta par ārēju līdzdalību, pastāvot iekšējai izolācijai, bet, ja ir otrādi, tad cilvēks spēj kontaktēties, tomēr ievēro distanci.
Rindu virziens
Ja rindiņa slīd uz leju, rakstītāju var būt pārņēmis nogurums, pesimisms, depresija un bezcerība. Ja vienlaikus samazinās arī burti, – zūd pašapziņa. Ja rindiņas kāpj augšup, rakstītāju vada dzīvesprieks, garīgs pacēlums, lieli mērķi un cerības, kā arī citas pozitīvas emocijas.
(Fakti izmantoti no Arvīda Plauža grāmatas “Grafoloģija – sirds uz papīra”)
