Drīzumā: internetā varēs iepazīties ar visām muzeja krājuma bagātībām. Jau vairākus gadus runā, ka Latvijas muzeji veidos Nacionālo muzeju krājuma kopkatalogu.
Drīzumā: internetā varēs iepazīties ar visām muzeja krājuma bagātībām.
Jau vairākus gadus runā, ka Latvijas muzeji veidos Nacionālo muzeju krājuma kopkatalogu. Ja atbalstīs Gulbenes Vēstures un mākslas muzeja pilotprojekta pieteikumu, tad tas jau šogad varēs uzsākt datorizēti ievadīt informāciju par visām krājumā esošajām vienībām.
Gulbenes Vēstures un mākslas muzeja galvenā krājumu glabātāja Irīna Zeibārte stāsta, ka šogad iegūti Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļi, lai valstī varētu uzsākt Nacionālā muzeja krājuma kopkataloga izveidi. “Vienotā sistēmā apvienotos Latvijas muzeju krājumus ar informāciju tehnoloģiju varēs padarīt pieejamus ikvienam iedzīvotājam. Desmit Latvijas muzejiem būs iespēja startēt pilotprojektā – izmēģināt jau šo programmu. Arī mēs pieteicāmies pilotprojektam. Ja mūs atbalstīs, tad arī mēs šogad jau varētu uzsākt visa krājuma datorizāciju. Ja neatbalstīs, tad to sāksim nākamgad,” saka I.Zeibārte.
Jebkurš jau šobrīd var apskatīt iesāktā kopkrājuma mājas lapu (www.meandrs.lv). Krājuma kopkatalogu uzsākuši veidot seši Latvijas muzeji. Pagaidām gan ievadīts nedaudz vairāk par 45 000 vienību, bet Latvijas muzeju krājumos kopumā esot vairāki miljoni vienību. Tas varētu prasīt vairākus gadus, lai visi muzeji datorizētu krājumus. Tomēr šajā iesāktajā katalogā jau var novērtēt, cik labas priekšrocības tas piedāvā. Piemēram, jaunizveidotajā katalogā, ierakstot vārdu “Gulbene”, var uzzināt, ka Andreja Upīša memoriālajā muzejā glabājas Gulbenes vidusskolas skolēnu un skolotāju korespondence – vēstules, ko mūsu rajona skolēni un skolotāji rakstījuši A.Upītim.
Gulbenes Vēstures un mākslas muzejā ir 52 000 dažādu vienību, kuras jāievada sistēmā. Starp lielākajām vērtībām ir stikla fotonegatīvu krājums, kas ir lielākā kolekcija Latvijā. Kopumā Gulbenes muzejā ir 14 000 fotonegatīvu.
Pirms dažiem gadiem sākts projekts, kas paredzēja fotonegatīvu digitalizāciju un to ieskenēšanu.
“No 14 000 apstrādāti ir gandrīz 9000. Negatīviem ir izcila kvalitāte. Bojājumi ir radušies tikai no nekvalitatīvas uzglabāšanas vairākus gadus māju bēniņos un klētiņās. Tomēr ar programmu palīdzību jebkuru defektu var likvidēt, noņemt jebkuru mehānisku bojājumu,” saka Irīna Zeibārte.
Šo darbu muzejā palīdzēs veikt arī gulbenietis Valdis Kuharenko. Viņam muzejā izveidota invalīdu – bezdarbnieku subsidētā darba vieta, ko nodrošina Nodarbinātības valsts aģentūra. Pagaidām V.Kuharenko vēl ir praksē, bet septembra beigās varētu uzsākt darbu.
“Priecājos par iespēju strādāt muzejā. Mēneša laikā šeit esmu atklājis daudz interesanta,” saka viņš.
