Katru gadu Latvijas lauksaimnieki cieš būtiskus zaudējumus ugunsgrēku dēļ. Pagājušajos piecos gados zemnieku saimniecībās (neskaitot piemājas saimniecības) un lauku lielražotāju objektos reģistrēti 604 ugunsgrēki ar 337 000 latu zaudējumiem.
Katru gadu Latvijas lauksaimnieki cieš būtiskus zaudējumus ugunsgrēku dēļ. Pagājušajos piecos gados zemnieku saimniecībās (neskaitot piemājas saimniecības) un lauku lielražotāju objektos reģistrēti 604 ugunsgrēki ar 337 000 latu zaudējumiem.
Nodega simtiem ēku, tika iznīcināta vajadzīgā tehnika, sausā lopbarība tūkstošiem tonnu un graudi, saknes, gāja bojā arī simtiem mājlopu un putnu. Glābjot lopus un mantu, ir cietuši un pat gājuši bojā arī cilvēki.
“Ir svarīgi ražas novākšanas laikā ievērot ugunsdrošības pasākumus, turēt pa rokai ugunsdzēšamos aparātus, ievērot drošību tehnikas un iekārtu ekspluatācijā,” saka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Gulbenes brigādes komandiera vietnieks Andrejs Andževs.
Pērn ražas novākšanas laikā Latvijā ir degušas deviņas graudu kaltes, divreiz sviluši labības lauki, liesmu bojāti divi graudu kombaini, sakņu pagrabs, siena šķūņi un citas ēkas ar inventāru vai produkciju. Šādi gadījumi ir bijuši arī Gulbenes rajonā.
“Šoruden graudaugu novākšanas laikā jau atkal notiek ugunsgrēki. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, analizējot ugunsgrēku izcelšanās apstākļus un iemeslus, secina, ka visbiežākie ugunsgrēku iemesli bijuši: neuzmanīga rīcība ar uguni un smēķēšana; dzirksteles no traktoru, automobiļu un citas lauksaimniecības tehnikas dzinēju izplūdes caurulēm (dzinēju izplūdes caurules netika apgādātas ar dzirksteļu slāpētājiem); dzirksteles un berze, kas rodas, svešķermeņiem sitoties pret lauksaimniecības tehnikas ventilatoru spārniem, griežoties ventilatoru un dzinēju vārpstām; bojāto elektrisko ierīču un instalācijas izmantošana; ugunsdrošības noteikumu pārkāpumi, ierīkojot un ekspluatējot apkures ierīces; ugunsdrošības noteikumu neievērošana, veicot ugunsbīstamus darbus; bērnu draiskulība ar sērkociņiem; mitra siena pašuzliesmošanās; zibens spērieni,” saka A.Andževs.
Bieži ugunsgrēka izplatību sekmē tas, ka ēkas un tehnika nav apgādāta ar ekspluatācijai derīgajiem ugunsdzēsības aparātiem.
“Tādēļ iesakām lauksaimnieciskās ražošanas vadītājiem: pārbaudīt lauksaimniecības tehniku, ja nepieciešams veikt tās remontu, apgādāt dzinēju izplūdes caurules ar dzirksteļu slāpētājiem; veikt elektroiekārtu un apkures ierīču pārbaudes; apgādāt ēkas un lauksaimniecības tehniku ar ugunsdzēsības aparātiem un citu ugunsdzēsības inventāru, pārbaudīt esošo ugunsdzēsības aparātu derīguma termiņus un, ja nepieciešams, veikt to apkopi; veikt zibensaizsardzības ierīču pārbaudes; pārbaudīt ugunsdzēšanai paredzētus ūdens avotus un ūdens ņemšanas vietas; izmantojot tehnoloģiskās iekārtas, stingri ievērot ražotāja tehniskās dokumentācijas un tehnoloģiskā reglamenta prasības; regulēt temperatūru siena grēdās un graudu kaltēs,” stasta A.Andževs.
VUGD piekodina neapdraudēt dzīvību, glābjot lopus un mantu. Ugunsgrēka gadījumā jāzvana pa tālruni 112 vai 01.
