Piektdien Gulbenē, tiekoties ar premjeru Aigaru Kalvīti, gulbenieši sūdzējās viņam, bet daudzi arī sacīja paldies valdībai par piešķirtajām investīcijām.
Piektdien Gulbenē, tiekoties ar premjeru Aigaru Kalvīti, gulbenieši sūdzējās viņam, bet daudzi arī sacīja paldies valdībai par piešķirtajām investīcijām.
Vairākus jautājumus A.Kalvītis pāradresēja Gulbenes rajona padomes un pilsētas domes priekšsēdētājam Nikolajam Stepanovam vai arī solīja situāciju izpētīt, izjautājot ministrus.
Nesaņem naudu, noveco datori
Gulbenes sporta skolas direktors Egils Čakars vaicāja premjeram, kāpēc līdz Latvijas sporta skolām nenonāk visa nauda, kas no valsts katru gadu tiek iedalīta treneru algām. Līdz Gulbenes sporta skolai gadā nenonākot aptuveni 6000 latu iedalīto naudas līdzekļu. Premjers bija izbrīnīts par to, “kāpēc Gulbenes sporta skola nesaņem naudu proporcionāli Budžeta likumam”, viņš solīja pārbaudīt un uzdot Izglītības un zinātnes ministrijā izpētīt situāciju.
Tirzas pamatskolas direktore Dzintra Ceriņa, gatavojot kārtējās atskaites, aizdomājusies par lauku skolu datorizāciju. “Kādi mums ir datori?! Vai kāds vispār tādu datoru nosaukumus zina. Pirms diviem gadiem notika skolas datorizācija. Nekas nav nomainīts. Saprotu, ka Rīgas skolās var atļauties nomāt datorus no firmām. Laukos tas nav iespējams,” sacīja Dz.Ceriņa.
Nākamgad valstī ir plānots par 12 miljoniem latu palielināt zinātnes budžetu. “Domāju, ka būs jārunā ar izglītības un zinātnes ministri, lai kādu miljonu novirza skolēniem, jo kādi tie zinātnieki būs nākotnē, ja mēs bērnus nespēsim normāli izglītot,” teica premjers.
Sūdzas par ierēdniecību
Sveķu speciālās internātskolas direktors Aigars Lasis sūkstījās par daudzajiem un dažādajiem šīs izglītības iestādes inspicētājiem, kas, pēc direktora domām, dublē cits cita funkcijas, turklāt daži vēl arī prasa samaksu. “Tā ir liela problēma. Līdz ar Eiropas Savienības prasībām par kontroles institūciju daudzumu sūdzas valsts iestādes, skolas, uzņēmēji. No vienas puses, ir jābūt kārtībai, bet, no otras puses, mēs neesam tik bagāti, lai atļautos uz diviem strādājošajiem turēt vienu kontrolieri,” atzina premjers.
Zemnieks Arvīds Lavrinovs sūdzējās premjeram, ka vēlme palielināt elektroenerģijas saņemšanas jaudu savā īpašumā saskārusies ar pretestību. Zemniekam ieteikts pašam iegādāties strāvas kabeli. Tas maksāšot nepilnus 300 latus. Vai tiešām klientam ir jāpērk šis kabelis? Premjers pauda, ka klientam par to nav jāmaksā. Šāda situācija esot absurda, jo iznāk, ka “Latvenergo” zemniekam liek ievilkt līniju, kuru pēc tam pārņems īpašumā.
Klātesošos ar neizprotamajām prasībām pabalstu saņemšanā Litenes aprūpes centrā uzjautrināja Litenes pagasta padomes priekšsēdētājs Gunārs Ciglis. 310 iemītniekiem pabalstu saņemšanai ir vajadzīgi aizbildņi. Taču iestādes darbiniekiem ir noteikti ierobežojumi aizbildniecības nodibināšanā. “Tas nozīmē, ka visiem pagasta iedzīvotājiem ir jākļūst par aprūpes centra iemītnieku aizbildņiem,” teica viņš. A.Kalvītis solīja painteresēties par šo kuriozo situāciju.
Pilsētā savas problēmas
Gulbenes pilsētas domes izpilddirektors Gvido Stucka premjeram pauda par nepietiekamajiem ceļu fonda līdzekļiem. A.Kalvītis solīja, ka nākamajā budžeta gadā valstī atjaunos veco finansēšanas kārtību, kāda agrāk bijusi ceļu fondā pirms Einara Repšes valdības laikiem.
Gulbenieši Pēteris Kalniņš un Dzidra Šneidere pilsētas daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju vārdā premjeram sūkstījās par regulārajiem pārrēķiniem ūdens patēriņā, ko nosaka ūdens skaitītāju rādītāju nesakritības dzīvokļos un pagrabā. A.Kalvītis pauda, ka līdzīga problēma bija Rīgā, kad uz iedzīvotāju pleciem gribēja novelt pārrēķinus, taču reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis ir atcēlis šādu Rīgas domes lēmumu. “Jāuzdod N.Stepanovam jautājums, kāda ir šī situācija, kas sedz zudumus,” teica premjers. Taču A.Kalvīša izteikums, ka “zudumi ir jāierēķina tarifā”, izraisīja jautrību publikā. Premjers nesamulsa un pauda, ka šī ir drīzāk psiholoģiska problēma, jo, ja kopējā ūdensvada sistēmā zudumi ir, tad par tiem kādam ir jāsamaksā. Taču, dzirdot no gulbeniešiem to, cik lieli ir šie zudumi, premjers izsaucās: “Tad jau kaut kas nav kārtībā!”
Lūdz domāt
par reģioniem
Pensionāre Inta Vilka pārmeta premjeram, ka provincei no valsts maka atvēl mazāk līdzekļu attīstībai nekā galvaspilsētai. Kalvītis pauda, ka šā rudens valsts budžeta grozījumi apliecina pretējo. “Valdības uzdevums ir domāt par tiem, kas atrodas tālāk par 50 kilometriem aiz Rīgas, arī Eiropas Savienības atbalsts ir virzāms uz reģioniem,” viņš sacīja.
N.Stepanovs papildināja premjeru, teikdams, ka Gulbenes rajonam šoruden piešķirts 450 000 latu investīciju, kas jāizlieto līdz gada beigām. A.Kalvītis pauda, ka reģionu problēma un attīstības kavēklis ir cilvēku resursu trūkums, jo jaunieši aiziet studēt un atpakaļ neatgriežas. Uz vietas sabiedrība noveco, tāpēc gulbeniešiem jādomā, kā motivēt jauniešus pēc studijām atgriezties dzimtajā rajonā.
Gulbenes pensionārs Staņislavs Tarass jautāja premjeram, kad pensionāri, kas saņem mazās pensijas, var cerēt uz to palielinājumu līdz vidējam līmenim. Visticamāk, tas notikšot tuvāko divu trīs gadu laikā. A.Kalvītis teica, ka ar 1.janvāri ir plānots palielināt pensijas, kas mazākas par 105 latiem, par 6,62 latiem. Valdība vadoties no vēlmes mazās pensijas tuvināt iztikas minimumam. Nākamgad garantēta divreizēja pensiju indeksācija atbilstoši inflācijai.
Valstī būs sociālā budžeta gads
Litenes aprūpes centra darbiniece Valentīna Bukovska sūdzējās par zemajām algām šajā iestādē un pieaugošo dzīves dārdzību. Viņa pauda bažas arī par degvielu cenu palielinājumu un prognozēm par to, ka dārgākas kļūs biļetes satiksmes autobusos.
A.Kalvītis, stāstot par nākamā gada budžetu, nosauca to par “sociālo budžetu”, jo vismaz 85 miljonus latu pārdalīs algās, no kā visvairāk saņems izglītības darbinieki – 33 miljonus latu, veselības aprūpē strādājošie – 28 miljonus latu, policija – līdz 10 miljoniem latu, kultūras darbinieki – vairāk par 4 miljoniem latu, tiesu sistēmā strādājošie – arī apmēram 4 miljonus latu. “Tās ir milzīgas summas, un tādi palielinājumi valstī līdz šim nav bijuši,” sacīja A.Kalvītis.
Katru dienu kāda jauna sabiedrības daļa piesakot iebildumus saņemt lielāku atalgojumu nākotnē. Valdības vadītājam esot jāsabalansē visu sabiedrības grupu intereses un “jāapmierina ar tiem līdzekļiem, kas ir rīcībā, bet šie līdzekļi ir ierobežoti”. Premjers esot saņēmis nākamā gada budžeta pieauguma pieprasījumu par vairāk nekā 600 miljoniem latu, bet maksimālais budžeta pieaugums, ko valstī gadā var sasniegt, ir tikai 200 līdz 250 miljoni latu. Tāpēc katrs otrais priekšlikums būšot pēc būtības jānoraida vai jāapmierina daļēji.
