Gulbenes rajona skolās nav noteikta skolas forma, taču izglītības iestāžu iekšējās kārtības noteikumi liedz meitenēm uz skolu nākt tērpos ar atkailinātiem vēderiem, bet puišiem ignorēt lietišķo stilu.
Gulbenes rajona skolās nav noteikta skolas forma, taču izglītības iestāžu iekšējās kārtības noteikumi liedz meitenēm uz skolu nākt tērpos ar atkailinātiem vēderiem, bet puišiem ignorēt lietišķo stilu. Šādas problēmas lielākoties ir pilsētā, laukos, iespējams, rocība liedz bērniem greznību – sekot apģērbā jaunākajiem modes stiliem.
To laikrakstam apliecina vairāki aptaujātie Gulbenes rajona izglītības iestāžu vadītāji un administrācijas pārstāvji. Savukārt aptaujātie skolēni pauda atšķirīgus viedokļus – vieni ir par lietišķo stilu, citi – par demokrātiskām izpausmēm apģērbā. Taču neviens laikraksta aptaujātais skolēns neatbalsta ideju par vienotas formas ieviešanu skolēnu apģērbā.
Gulbenes 2.vidusskolas 12.biznesa klases audzēkņi Jānis Vīcups un Jūlija Nakoskina laikrakstam saka, ka norādes par lietišķā stila ievērošanu skolā viņiem ir liekas, jo abi to respektē. Viņi ir pāliecināti, ka pedagogu prasības ir pamatotas, jo ģērbšanās stils ietekmē mācību darba kvalitāti klasē. “Ja man tuvumā solā būs meitene pārlieku īsos svārkos un pliku vēderu, tas, protams, novērsīs manu uzmanību no mācībām,” atzīst J.Vīcups. Savukārt J.Nakoskina uzskata, ka tie, kas ģērbjas lietišķajam stilam neatbilstoši, vēlas izcelties un paši neaizdomās, vai traucē citiem.
Dažādi vērtē
reperu stilu
Gulbenes vidusskolas direktora vietniece audzināšanas un ārpusstundu darbā Ilze Kalve saka, ka skolā aizrāda, ja meitenes uz mācību stundām atnāk tērpos ar atkailinātiem vēderiem, bet puiši – šortos. Taču pedagogiem nav nekas iebilstams pret zēnu garo bikšu valkāšanas stilu, arī pret nošļukušām biksēm, kādas tagad ir modē, šajā skolā neviens neiebilst.
Gulbenes 2.vidusskolas direktore Tamāra Briede saka, ka galvenā prasība ir, lai skolēni uz skolu nāktu tīrā, kārtīgā un korektā apģērbā. Par to ir runāts vecāku un klašu sapulcēs. Puišiem ieteikts aizmirst skolā par metālistu vai reperu stilu – melniem, gariem ādas mēteļiem, garajiem zābakiem, nošļukušām biksēm. Taču nav nekādu konkrētu norāžu, aizliedzot skolēniem pīrsingu, kas Gulbenē jauniešiem ir populārs, caurdurot un rotājot ne tikai ausis, bet arī, piemēram, uzacis vai lūpu, kā arī vēderu.
Gulbenes 2.vidusskolas skolniekss J.Vīcups atzīst, ka nepatīkot skolā skatīties uz reperiem vai metālistiem. Ar tādiem negriboties draudzēties. Esot arī grūti saprast, kādam īsti modes virzienam šie jaunieši pieder un ko viņi ar savu ģērbšanās stilu grib teikt.
Gulbenes Bērzu pamatskolas direktore Vija Čakare saka, ka skolā nav īpašu norāžu par bērnu ģērbšanās stilu. “Apģērbam ir jābūt sakoptam, tīram un ērtam, vairāk jāatbilst lietišķam stilam. Nav vajadzīgi spīdumi, ķēdes,” skaidro viņa.
Svētkos
vajag uzvalku
Lejasciema vidusskolas direktore Ineta Stāvavena klāsta, ka pedagogi pret skolēnu ģērbšanās stilu ir demokrātiski noskaņoti. Ja arī liekoties, ka kāds skolēns ir pārspīlējis ģērbšanās manieri, kas nav piemērota skolēnam, tad par to publiski nekad neaizrāda. “Arī skolēniem mācām lietišķo etiķeti. Viņi paši visu zina, paši analizē, domā, lemj. Ja gadās problēmas, tās risinām delikāti,” uzsver I.Stāvavena. Skolā ir noteikts, ka svētkos uz skolu ir jānāk svētku apģērbā. Puišiem šāds apģērbs ir uzvalks. “Pamatskolas klasēs vēl neprasām, lai katram zēnam būtu uzvalks, bet vidusskolā tā ir obligāta prasība,” saka I.Stāvavena.
Rankas arodvidusskolas direktora vietniece mācību darbā Velta Lazda saka, ka izglītības iestādē skolēniem ir noteikts ievērot lietišķo stilu. “Pārmērības gadās reti, lauku bērni ir pārāk trūcīgi, lai ģērbtos ekskluzīvi un pārlieku moderni,” viņa piebilst. Arī Stradu pamatskolas direktore Sanita Lazdiņa saka, ka ir tikai viens nosacījums skolēnu vecākiem: lai bērni uz skolu nāktu tīrās un kārtīgās drēbēs.
Vienota forma –
izlaidumā
Gulbenes ģimnāzijas lietvede Inga Feldere saka, ka šīs izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumi paredz lietišķo, pat klasisko stilu skolēnu apģērbā. “Gadās jau, ka kāda meitene uz skolu atnāk tērpā ar papliku vidukli vai arī puišu apģērbā ir atkāpe no lietišķā stila. Dažiem skolotājiem tas traucē, un viņi aizrāda, citiem turpretim netraucē, un viņi nereaģē,” saka I.Feldmane.
Toties ģimnāzistiem, beidzot skolu, izlaidumā ir vienāda forma – zilas mantijas un cepures. Šie tērpi visiem patīkot.
Gulbenes rajona Izglītības iestādes vadītāja Liāna Jansone saka, ka jautājums par vienotas formas ieviešanu rajona skolās ir pavīdējis šad un tad. “Gulbenes ģimnāzijā bija aptauja par šo tēmu. Aptaujāja gan vecākus, gan skolēnus. Rezultāts bija neizšķirts. Tikpat, cik bija piekritēju vienota formas tērpa noteikšanai, tikpat bija arī pretinieku, kuri nebūt nevadās no materiāliem apsvērumiem vien. Skolēni uzskata, ka formas noteikšana vai aizliegumi ir viņu personības izpausmju ierobežošana. Tāpēc vienīgais risinājums ir vienoties par lietišķā stila ievērošanu skolēnu apģērbā,” saka L.Jansone.
“Pamatskolā mācījos Ozolkalnā. Tur neko nerunāja par formu vai stilu apģērbā. Man liekas, ka tas ir atkarīgs no vecāku finansēm. Vēlāk pamatskolā mācījos Gulbenes vidusskolā. Tolaik par manu ģērbšanās stilu domāja vecāki. Tagad, kad esmu vidusskolas audzēknis, pats domāju, kā izskatos, kā ģērbjos,” stāsta vidusskolnieks J.Vīcups.
Apkopojot visus viedokļus, jāsecina, ka pagaidām skolās bikli cenšas panākt lietišķā stila ievērošanu. Iespējams, striktāka nostāja nemaz nav iespējama. Līdzīgi ir bijis ar mobilajiem telefoniem, kas arī ir mūsdienīga skolēna neatņemams ikdienas aksesuārs un saziņas līdzeklis vienlaikus. Nevar vairs šodien piespiest bērnu neņemt uz skolu līdzi savu tālruni. Vienīgā skolotāju prasība, kuru nedrīkst ignorēt, – mācību stundu laikā mobilajiem telefoniem ir jābūt izslēgtiem.
