Tirzmalietis Romualds Karpovičs iecerējis uzsākt lauku tūrisma biznesu. Ja viņam tas izdosies, tad Tirzas pagastā tā būs pirmā šāda atpūtas vietas.
Tirzmalietis Romualds Karpovičs iecerējis uzsākt lauku tūrisma biznesu. Ja viņam tas izdosies, tad Tirzas pagastā tā būs pirmā šāda atpūtas vieta.
“Tirzas pusē ar lauku tūrismu nenodarbojas, pagaidām tas ir neapgūts lauciņš. Esmu iecerējis iegādāties ūdens velosipēdus un laivas, pie kempinga ierīkot nelielu sporta laukumu. Ieceres tiešām ir,” saka R.Karpovičs.
Šobrīd pie Āžu HES R.Karpovičs ceļ māju. Sākumā tā bija iecerēta kā viesu māja, tad domas mainījās, ka tā varētu kļūt par kafejnīcu. “Šobrīd esmu palicis pie galējā varianta, ka paši dzīvosim šajā mājā, bet gar Tirzas upes krastu celsim nelielas kempingu mājiņas. Tās iecerētas trijstūrveida, paredzētas nakšņošanai vasarā,” saka viņš.
Kredītu ieceru realizēšanai R.Karpovičs nav ņēmis. Visi līdzekļi tiek izmantoti, kas gūti no Romualda pamatbiznesa – aitkopības. “Plānoju, ka jau nākamgad lauku tūrisma iecere varētu uzņemt apgriezienus. Viss tikai ar pašu spēku ir izdarīts. Baidos ņemt kredītu, jo vēl nezinu, cik rentabli ir mani plāni un ieceres. Lai neiznāk tā, ka man nebūs no kā atmaksāt,” domā Romualds, kam septembrī paliks 34 gadi.
Deviņdesmito gadu vidū R.Karpovičs uzsāka nodarboties ar aitkopību un šogad ganāmpulku ievērojami palielinājis. Šobrīd ganāmpulkā ir 53 aitas un jēri, to iecerējis palielināt līdz 100 Latvijas tumšgalvainām aitām.
“Es aitkopību uzskatu par piemērotu jauniem cilvēkiem, ar to nodarboties ir vienkāršāk un saimnieks var būt nedaudz slinkāks,” smej Romualds. Kaut gan pats arī stāsta par aitkopības biznesa ēnas pusēm, piemēram, aitu vilna šobrīd nevienam neesot vajadzīga. Aitas ir nocirptas, un vilna stāv. Aitu cirpšana notiek divas reizes gadā. R.Karpovičs iegādājies elektriskās dzirkles, lai vilnas griešana notiktu ātrāk. “Ļoti uzmanīgi jāgriež ar elektriskajām dzirklēm, jo pretējā gadījumā pie katras neuzmanības iznāk bojāt aitas ādu. Pirmo aitu cirpām pusstundu, nu jau esam iemācījušies,” smaidot piebilst R.Karpovičs.
Viņš arī stāsta, ka ziemā, kad ir piedzimuši mazie jēriņi, uz kūti nākoties doties ik pēc divām stundām. Reizēm aitas atsakās pieņemt jēriņus, un tad Romualdam kopā ar sievu Gintu, vienalga – nakts vai diena, jādodas uz kūti barot jēriņus, turēt tos pie aitām. “Pagājušajā gadā ziemā, kad Latviju piemeklēja lielā vētra, pusmēnesi dzīvojām bez elektrības, uz kūti staigājām ar svecēm un jēriņus barojām sveču gaismā,” atminas R.Karpovičs.
Aitas gaļu viņš nodod Madonas rajonā, SIA “Maigumiņš”. Cena šogad nav palielinājusies, tāda pati kā pērn – 1,20 lati par kilogramu. R.Karpovičs nolēmis meklēt citu firmu, kur ir augstākas cenas. “Rudens beigās sāksies īstais aitu nodošanas laiks. Šobrīd ir nododami 11 auni un 12 jaunās aitas. Vidēji no viena jēra var iegūt apmēram 40 kilogramus tīras gaļas,” skaidro saimnieks.
R.Karpovičs apsaimnieko 40 hektārus zemes, 9 hektāri ir viņa īpašumā un 31 hektāru nomā. “Piecus gadus saņemšu Eiropas Savienības līdzekļus – 700 latus gadā, ka nodarbojos ar lauksaimniecību. Es šos līdzekļus izjūtu un tos arī ieguldu lauku tūrisma attīstībai. Šogad vēl jāprivatizē 31 hektārs zemes. Jāpērk sertifikāti. Darba pilnas rokas,” saka R.Karpovičs.
Savulaik Romualds ienācis Tirzas pusē, pats dzimis un audzis Olainē. Jaunais vīrietis apliecina, ka nevienu dienu neesot nožēlojis, pieņemto izvēli dzīvot laukos, jo arī te ir iespēja strādāt un realizēt savas ieceres.
