Stradu pagastā notika apspriede par lieguma “Mugurves pļavas” dabas aizsardzības plāna izstrādi.
Stradu pagastā notika apspriede par lieguma “Mugurves pļavas” dabas aizsardzības plāna izstrādi.
Gulbenes rajona padomes pašvaldību un reģionālās attīstības nodaļas teritorijas plānotāja Marta Mikolaja informē, ka apspriedē piedalījās lieguma teritorijā esošo zemju īpašnieki. Izvērtusies saruna par to, kā labāk un pareizāk kopt pļavas, saskaņojot dabas aizsardzības noteikumus ar Lauku atbalsta dienesta prasībām.
“Noskaidrojās, ka reizēm dažādu institūciju prasībās trūkst saskaņotības, piemēram, par zāles pļaušanas termiņiem pļavās. Zāle mēdzot būt mitra, lai termiņā to nopļautu. Taču, ja to neizdara laikus, var zaudēt iespēju saņemt Eiropas Savienības naudu par pļavu kopšanu. Apspriedē nonācām pie secinājuma, ka termiņi ir jāpārskata. Izskanēja arī priekšlikumi, ka varbūt dažviet pļavas nemaz katru gadu nav jāpļauj,” stāsta M.Mikolaja.
Iedzīvotāji ir materiāli ieinteresēti šo problēmu saprātīgā risināšanā, jo par pļavu kopšanu dabas lieguma teritorijā ir iespējams saņemt vairākus Eiropas Savienības maksājumus.
Bijusi saruna arī par Pededzes upes raksturīgajiem vasaras plūdiem. “Ja pļava ir applūdusi, kā lai tajā nopļauj zāli!” saka M.Mikolaja. Zemju īpašnieki arī taujāja par to, kā pļavās veicināt putnu ligzdošanu. Bija interese par izziņas taku veidošanu Mugurves pļavās un putnu novērošanas torņu uzstādīšanu. Kāds zemes īpašnieks izteica vēlmi savā teritorijā izvietot divus šādus torņus.
“Bija patīkami dzirdēt, ka zemju īpašnieki zina, kādi putni viņu pļavās dzīvo, kādi augi aug,” saka M.Mikolaja.
Diskusija notikusi arī par ozolu atēnošanu jeb krūmu izciršanu ap tiem. Konstatēts, ka ne vienmēr tā ir vajadzīga un lietderīga, jo dabā novērots, ka ne vienmēr ozoliem patīk nonākt klajā saules staru iedarbībā. Gadās, ka dižie koki pēc tam iznīkst. Palika atklāts jautājums, vai ozolu atēnošana labvēlīgi ietekmē retās un aizsargājamās vaboļu sugas.
