Gulbenes rajona teritorijas plānojums ir izstrādāts 2002.gadā. Kāpēc tik ātri bija nepieciešams izstrādāt grozījumus šajā plānā? Tāpēc, ka rajonā izveidoti jauni dabas liegumi.
Gulbenes rajona teritorijas plānojums ir izstrādāts 2002.gadā. Kāpēc tik ātri bija nepieciešams izstrādāt grozījumus šajā plānā? Tāpēc, ka rajonā izveidoti jauni dabas liegumi.
Tāpēc šobrīd sabiedriskajai apspriešanai ir nodota rajona teritorijas plānojuma grozījumu pirmā redakcija un vides pārskata projekts. 20.septembrī pulksten 10.00 Gulbenes rajona padomes zāles otrajā stāvā notiks plāna grozījumu sabiedriskā apspriešana, uz kuru nākt ir aicināts ikviens interesents. Savukārt iepazīties ar šiem materiāliem var katru darbdienu rajona padomē no pulksten 9.00 līdz 17.00.
Gulbenes rajona padomes pašvaldību un reģionālās attīstības nodaļas teritorijas plānotāja Marta Mikolaja informē, ka teritorijas plānojuma grozījumu izstrādei tērē no valsts saņemto mērķdotāciju 4000 latus. Viņa piebilst, ka šādu pašu finansējumu ir saņēmuši rajona pagasti, kuriem vēl nav sava teritorijas plāna, bet kuros tam jātop līdz nākamā gada beigām. Gulbenes rajona padomei vēl papildus piešķirti 1000 lati vides pārskata sagatavošanai, kurā izvertē, kādu ietekmi vidē radīs teritorijas plānojuma ieviešana vai tā ignorēšana.
Kāpēc jāplāno rajona teritorija? Katras teritorijas izmantošanu būvniecībā (vai liegumu to darīt) nosaka pēc nozīmes: individuālā apbūve vai daudzdzīvokļu apbūve, ražošanas zona, tehniskās vai augstas apbūves teritorija. Pašvaldībām, kam nav teritorijas plānojuma, pirms būvniecības ir jāveic katra iecerētā objekta sabiedriskā apspriešana, kas aizkavē celtniecības uzsākšanu, vai vismaz iecere ir jāsaskaņo ar rajona teritoriālo plānojumu. Teritorijas plānojums Gulbenes rajonā ir Gulbenei, Jaungulbenei un Lejasciemam.
Nosaka astoņus
jaunus liegumus
Pērn Gulbenes rajonā esošie četri dabas liegumi papildinājušies ar astoņiem jauniem liegumiem un diviem esošajiem liegumiem ir mainītas robežas: Pededzes lejtecei un Lielajam purvam. Pededzes lejteces paplašinājums tagad ietver arī liegumu “Pededzes ozolu audze”.
Diviem liegumiem ir izstrādāti dabas aizsardzības plāni: 1996.gadā izstrādāts plāns dabas liegumam “Pededzes ozolu audze”, 1999.gadā – “Pededzes lejtecei”, kurai 2002.gadā tapis jauns dabas aizsardzības plāns. 2005.gadā dabas aizsardzības plānu izstrādās dabas liegumam “Kadājs”.
Lejasciema pagastā iestiepjas neliela daļa no aizsargājamo ainavu apvidus “Ziemeļgauja” – tā robeža stiepjas pa Gaujas labā krasta malu.
Rajonā ir 98 oficiāli apstiprināti dabas mikroliegumi, kuru skaits dažu gadu laikā ir kļuvis piecreiz lielāks.
Parki – arhitektūras pieminekļi
Gulbenes pilsētas Emzes parks apstiprināts kā dabas piemineklis – aizsargājams dendroloģisks stādījums 161,6 hektāru platībā. Aizsardzībā parks ir kopš 1997.gada.
Parki, kas agrāk bija īpaši aizsargājamo dabas objektu sarakstā, tagad ir aizsargāti kā arhitektūras pieminekļi (kā muižu apbūves sastāvdaļa) un atrodas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas kontrolē. Septiņi parki, izņemot Rankas muižas parku, papildus ir izdalīti kā atsevišķi objekti. Ir apstiprināta vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa “Litenes muižas parks” teritorija 38 hektāru platībā. Dabas parks “Litene” tagad daļēji sakrīt ar dabas lieguma “Sitas un Pededzes paliene” teritoriju, tāpēc pagasta padome anulējusi lēmumu par šā parka izveidi.
Rajonā
ir 37 dižkoki
Vietējās nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas Gulbenes rajonā ir Litenes parka līcis (Litenes parks) – 9,7 hektāri, dabas parks “Augstie kalni” (Lizuma parks) – 177 hektāri, Virānes dabas parks (Tirzas parks) – 3,8 hektāri.
Gulbenes rajonā ir 37 dižkoki, kas atbilst īpaši aizsargājamu koku statusam, starp tiem 25 ozoli, 5 liepas, 3 vīksnas, 1 priede, lapegle, egle un goba.
Valsts nozīmes īpaši aizsargājamo objektu statusu ir zaudējuši Plēķu laukakmens Galgauskas pagastā, Rutkaviņu avoti Rankas pagastā, Liedes kalni Jaungulbenes pagastā, Paideru akmens Lejasciema pagastā, Robežkalna akmens Lejasciema pagastā, Rankas muižas parks Rankas pagastā, Spārītes parks Gulbenē.
Rutkaviņu avotiem un Liedes kalniem pirms trim gadiem ar rajona padomes lēmumu piešķirts rajona nozīmes ģeomorfoloģiskā dabas objekta statuss.
Vietējās nozīmes aizsargājamo dabas objektu statusu (kokiem, akmeņiem, avotiem un citiem objektiem) ar pašvaldību lēmumu piešķīrusi Litenes, Galgauskas, Lejasciema, Lizuma, Stāmerienas, Stradu, Tirzas, Daukstu un Beļavas pagasta padome.
