Šīferi, kas uzklāts ēkām līdz 2001.gada 1.janvārim, tomēr atļauts ekspluatēt bez noteikta termiņa.
Šīferi, kas uzklāts ēkām līdz 2001.gada 1.janvārim, tomēr atļauts ekspluatēt bez noteikta termiņa. To nosaka Ministru kabineta 6.septembrī noteiktie grozījumi noteikumos par bīstamo ķīmisko vielu un bīstamo ķīmisko produktu lietošanas un tirdzniecības ierobežojumiem un aizliegumiem.
Par to informē Vides ministrijas komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Brakmane.
Eksperti lēš, ka Latvijā ir aptuveni 1,5 līdz 2 miljoni kvadrātmetru azbesta cementa plākšņu (šīfera) jumta seguma. Jumta seguma nomaiņas izdevumi jāapmaksā ēku īpašniekiem.
Madonas reģionālās vides pārvaldes Gulbenes teritoriālās daļas speciāliste Inese Sedleniece informē, ka tiem ēku īpašniekiem, kas tomēr nolēmuši atbrīvoties no veselībai kaitīgā šīfera, ir jāievēro azbesta atkritumu glabāšanas nosacījumi.
“Problēmas ir apstāklī, ka Latvijā šādus bīstamos atkritumus – šīferi – pieņem tikai vienā vietā, kas ir Brocēnos. Lai turp vestu šīferi, ir vajadzīga pavadzīme, pārvadāšanas atļauja. Tas ir sarežģīti, dārgi. Ir uzņēmumi, kas varētu nodarboties ar šādu atkritumu savākšanu no iedzīvotājiem, uzglabāšanu un transportēšanu uz Brocēniem. Vienīgais uzņēmums, kas ir ņēmis atļauju darbībai ar azbesta atkritumiem, ir SIA “RCI Gulbene”. Iespējams, iedzīvotāji var interesēties šajā firmā par iespējamo sadarbību un tās finansiālo pusi,” saka I.Sedleniece.
Viņa informē, ka Brocēnu atkritumu poligonā iedzīvotāji azbestu saturošos atkritumus par maksu var nodot otrdienās, trešdienās (visu dienu) un ceturtdienās (līdz pusdienlaikam). Par vienu tonnu materiāla ir jāmaksā 25 lati.
Pagaidām rajonā var novērot nepieļaujamu ainu. Atkritumu izgāztuvēs pagastos, kur uz vietas nav sargu, iedzīvotāji mēdz ievest un novietot sasistas šīfera loksnes. “Dažs pat ir iemanījies turpat izgāztuves malā šīferi sadedzināt. Tā nedrīkst darīt!” saka I.Sedleniece. Viņa atgādina, ka azbesta putekļi ir kaitīgi cilvēkam, tos ieelpojot.
Ēku īpašniekiem, kas maina šīfera jumta segumu pret jaunu, mūsdienīgu, būvvaldē ir jāsaskaņo mājas rekonstrukcijas tehniskie noteikumi. Kad objekts ir nododams ekspluatācijā, ēkas saimniekam ir jāatskaitās, cik šīfera lokšņu viņš ir noņēmis, cik no tām ir veselas, cik bojātas un kur tās liktas. “Ja lokšņu nav daudz, īpašnieks var tās uzglabāt pats, ievērojot obligātos nosacījumus. Loksnes jākrauj kaudzē noteiktā vietā savā teritorijā un jānosedz,” stāsta I.Sedleniece.
Viņa uzskata, ka sadarbībā ar vietējām pašvaldībām rajonā būtu lietderīgi izveidot vienu noteiktu šīfera plākšņu savākšanas un uzglabāšanas laukumu, kur strādātu pieņēmējs. “Pēc tam šīferi centralizēti varētu vest uz Brocēniem. Tas būtu izdevīgi visiem, jo, kā zināms, degvielas cenas mudina mūs ievērot taupību,” saka I.Sedleniece.
