Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā gandrīz katram cilvēkam ir mobilais telefons. Visā pasaulē tos lieto aptuveni miljards cilvēku un ar katru dienu mobilo sakaru izmantotāju skaits strauji palielinās.
Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā gandrīz katram cilvēkam ir mobilais telefons. Visā pasaulē tos lieto aptuveni miljards cilvēku un ar katru dienu mobilo sakaru izmantotāju skaits strauji palielinās.
Ejot pa ielu, var novērot, ka mobilais ir pat maziem bērniem, nemaz nerunājot par biznesa pasaules ļaudīm, kam mobilais telefons ir svarīgākais sadzīves priekšmets. Daudziem cilvēkiem mobilais telefons kalpo vienkārši kā sazināšanās līdzeklis ar tuviniekiem, paziņām, kolēģiem, citiem tas ir kā aksesuārs (telefoni mūsdienās kļūst aizvien krāšņāki), bet vēl citi izmanto mobilā telefona daudzveidīgās iespējas – īsziņu sūtīšanu, pieeju internetam, fotografēšanu un bildīšu pārsūtīšanu, kā arī citus mobilo operatoru piedāvātos pakalpojumus. Ir cilvēki, kas vairs nespēj iedomāties savu dzīvi bez mobilā telefona, bet joprojām ir arī cilvēki, kam mobilais telefons, pēc citu domām, būtu noteikti vajadzīgs, bet viņiem tas nav nemaz tik svarīgs, viņi itin labi iztiek bez tā.
Telefons – ekskluzīva mantiņa
Stāmerienas pagasta priekšsēdētājam Raitim Apalupam mobilā telefona nebija līdz pagājušā gada 25.decembrim, kad to viņš saņēma kā dzimšanas dienas dāvanu.
“Man ir sava veida alerģija pret mobilajiem telefoniem. To nav radījis pats telefons vai tehnikas progress, šo alerģiju ir radījuši tā lietotāji, piemēram, dažādās sanāksmēs – šeit, pagastā, tas nav tik uzkrītoši, bet citur gan visi nes līdzi mobilos telefonus kā talismanus un noliek uz galda redzamā vietā, it kā mobilais nosaka visu un ir pats svarīgākais. Kad telefons iezvanās, pieklājīgākie iziet ārā no telpas, bet daži runā turpat uz vietas. Reizēm gadās, ka runātājs nav tikai viens, dažkārt vienlaikus runā vairāki, tad nav iespējams dzirdēt pat to, ko saka blakussēdētājs, jo tie, kas runā pa telefonu, ir skaļāki,” stāsta R.Apalups.
Viņš atceras arī kādu gadījumu Jaunpiebalgas baznīcā, kur pats ir krustīts. “Tur notika koncerts, pirms tā baznīcā valdīja klusums, visi gaidīja atskanam pirmos akordus, un pēkšņi vienā baznīcas malā iezvanījās mobilais. Esmu izvadījis daudzus mirušos. Arī stāvot pie kapa, ir gadījies, ka iezvanās mobilais un visi satrūkstas. Nesen biju pavadīt pēdējā gaitā skatuves karalieni aktrisi Elzu Radziņu. Nacionālajā teātrī sēž pilna zāle ar pavadītājiem, valda klusums, bet kādam zvana telefons. Pirms izrādēm tagad paziņo, lai izslēdz telefonus, lai gan patiesībā tas nebūtu nemaz vajadzīgs, cilvēkiem pašiem tas būtu jāzina,” spriež priekšsēdētājs.
R.Apalupam mobilais telefons nepatīk. “Ja kaut kur aizbrauc prom no parastā telefona, tad, protams, tas ir noderīgs, piemēram, ja uz ceļa gadās kāda nelaime. Kaut kur dodoties, es savu jauno telefonu paņemu līdzi, bet citos gadījumos atstāju mājās. Nupat piedalījos operdziedātāja Kārļa Zariņa jubilejā, bet telefonu atstāju viesnīcā, jo nevar jau zināt, kurā brīdī tas iezvanīsies un tādējādi tiks novērsta uzmanība no galvenā objekta. Vai tiešām mobilais ir tik svarīgs, ka bez tā nevar iztikt? Vai agrāk pirms desmitiem gadu kāds jautājums – mazāk steidzams vai ļoti steidzams – netika atrisināts? Vai tiešām visa pasaule apstāsies un aizies bojā un kaut kas paliks neizdarīts?” jautā R.Apalups un pats atbild, ka tā noteikti nebūs. Viņam mobilais telefons ir kā ekskluzīva mantiņa.
“Man ar mobilo ir tāpat kā vectēvam ar drošku, ar ko brauca uz baznīcu. Es to izmantoju ļoti reti. Kad tas sāk rūkt, skanēt un uguņot, zinu, kas ir jānospiež, lai varētu runāt, protams, arī pats māku piezvanīt. Telefona lietošanas pamācībā lasīju, cik tam ir daudz un dažādu iespēju, bet es tās neesmu apguvis, izmantoju pašas elementārākās funkcijas,” atklāj Stāmerienas pagasta priekšsēdētājs.
R.Apalups pats mobilo telefonu nemaz nebūtu pircis. “Biju sev svēti nozvērējies, ka to nepirkšu, bet dāvinātājs laikam mani gribēja iznerrot. Ja kaut kas ir uzdāvināts, dāvinātājam ir jāizrāda cieņa un dāvana nedaudz jāpalieto,” smej priekšsēdētājs. Viņš stāsta, ka diezgan daudz izmanto parasto telefonu, zvanot paziņām un draugiem, apsveicot viņus vārdadienās un dzimšanas dienās, kā arī kārtojot citus jautājumus.
Mobilais izjauktu dienas kārtību
Mobilo telefonu sazinoties neizmanto arī Gulbenes ģimnāzijas skolotāja Ligita Zitāne.
“Man nav mobilā ne jau tāpēc, ka to nebūtu iespējams iegādāties. Cenas dēļ es to jau sen būtu iegādājusies, ja vēlētos (datoru pirku par vairākiem simtiem latu), bet esmu mājās pieslēgusi internetu. Lai to ierīkotu, bija nepieciešams parastais telefons. Ja tā nebūtu, iespējams, es būtu sevi piesaistījusi mobilajam telefonam,” vērtē skolotāja.
Viņa spriež, ka skolā stundu laikā mobilo tāpat nebūtu iespējams izmantot, bet – ja kādam skolotāju vajadzēs sazvanīt, piezvanīs uz skolas telefonu un paaicinās pie tā.
“Man mobilā telefona it nemaz nepietrūkst. Arī tad, kad man mājās zvana telefons, es ikreiz saraujos – kas tagad būs, vai tūlīt mana dienas kārtība tiks izjaukta? Ja man būtu mobilais telefons, es būtu no tā ļoti atkarīga. Es esmu bezgala aizmāršīga. Kad ieeju veikalā un skapītī ielieku citā veikalā pirktās preces, 50 procenti, ka es tās aizmirsīšu, ar mobilo telefonu būtu līdzīgi. Ja tas būtu visu laiku jānēsā līdzi un nebūtu kādas īpašas vietas, kur to ielikt, es, visticamāk, ar to nemaz netiktu galā,” domā L.Zitāne.
Skolotāja piebilst, ka viņai nemaz nekārojas mobilo telefonu, viņa itin labi māk iztikt bez tā un tādējādi var sevi pasargāt no informācijas, kas tobrīd varētu arī izpalikt.
“Mobilais telefons varbūt būtu noderīgs no tāda viedokļa, ka visiem bērniem tagad tāds ir un tā es varētu ar viņiem vieglāk sazināties, bet es audzēkņiem esmu lūgusi pieslēgt saviem mobilajiem telefoniem pakalpojumu, kas ļauj saņemt īsziņas no interneta, tādēļ varu izmantot šo iespēju un svarīgo informāciju nodot, sūtot viņiem īsziņas. Es sazinos, izmantojot internetu un parasto telefonu,” stāsta L.Zitāne.
Ja skolotājai kāds uzdāvinātu mobilo telefonu, viņa droši vien to lietotu.
“Reizēm esmu aizdomājusies, ka labi būtu, ja tas tomēr būtu, bet vai tas man ir vajadzīgs ikdienā? Ja esi pieslēdzies šim pakalpojumam, skaitītājs sāk skaitīt, un nav tā, ka varēs to lietot tikai retos brīžos, kad tas ir nepieciešams,” saka L.Zitāne.
***
Fakti
– Latvijā ir 1,683 miljoni mobilo telefonu lietotāju, kas ir aptuveni 73 procenti mūsu valsts iedzīvotāju.
– Šā gada sākumā aptuveni četrām piektdaļām Latvijas ģimeņu bija mobilie telefoni.
– Mobilos sakarus izmanto 64 procenti bērnu un studentu, bet 36 procentiem bērnu nav savu mobilo telefonu. 2 procenti bērnu, kuriem ir mobilais telefons, ir pirmsskolas vecumā.
