Ar nākamo gadu Latvijā ir iecerēts ieviest Eiropas Savienības atbalsta programmu, kas paredz ikvienam trūcīgajam valsts iedzīvotājam ik dienu piešķirt par brīvu 0,4 kilogramus kviešu baltmaizes.
Ar nākamo gadu Latvijā ir iecerēts ieviest Eiropas Savienības (ES) atbalsta programmu, kas paredz ikvienam trūcīgajam valsts iedzīvotājam ik dienu piešķirt par brīvu 0,4 kilogramus kviešu baltmaizes. 1.oktobrī Lauku atbalsta dienestam vajadzētu izsludināt konkursu uzņēmumiem, kas vēlēsies ES atbalstītās programmas gaitā ik dienu saražot baltmaizi.
Sarkanā Krusta Gulbenes komitejas izpilddirektors Sīmanis Homčenko uzskata, ka šāda palīdzība iedzīvotājiem ir vajadzīga. Jau ilgāk nekā divus gadus ar Sarkanā Krusta palīdzību astoņas trūcīgās ģimenes regulāri divreiz nedēļā saņem pa diviem maizes – rupjās un baltās – kukulīšiem, ko ziedo SIA “Gulbenes maiznieks”. Bieži vien pakalpojuma saņēmējiem maizīti pieved klāt, jo ne vienmēr cilvēki var paši tai atnākt pakaļ. “Diemžēl līdz šim iespējas palīdzēt ar maizi ir bijušas ierobežotas, tāpēc nav arī apzinātas visas tās ģimenes, kurām šāds pakalpojums būtu vajadzīgs, bet domāju, ka tādu cilvēku ir pietiekami daudz,” saka S.Homčenko.
Novērots, ka Gulbenē tirdzniecības vietās iedzīvotāji meklē nocenotu maizi, bet ēstuvēs pērk pat tikai pāris šķēļu maizes, jo katru dienu nevar atļauties nopirkt ne visu, ne pusi kukulīša.
Cik Gulbenes rajonā ir trūcīgo iedzīvotāju, nav zināms. Rajona padomē laikraksts noskaidroja, ka personu, kam pašvaldības piešķir trūcīgā iedzīvotāja statusu, skaits katru mēnesi mainās. Taču arī šādu personu reģistrācija neatspoguļo patieso ainu, jo ne visi trūcīgie iedzīvotāji grib iegūt šādu statusu, jo tas ir saistīts ar zināmiem pienākumiem. Gulbenes pilsētas domes sociālās aprūpes nodaļas vadītāja Anita Sirmā laikrakstam saka, ka pilsētā ir vairāk nekā 200 trūcīgo personu, kas katru mēnesi tiek oficiāli reģistrētas, taču faktiski ļaužu, kas Gulbenē dzīvo trūkumā, droši vien esot daudz vairāk.
Kādi ir cilvēka ienākumi, lai skaitītos trūcīgā persona? Latvijā likumi nosaka, ka par trūcīgo personu uzskatāma tāda, kuras ienākumi pašam vai katram ģimenes loceklim nepārsniedz 40 latus mēnesī. Nav zināms, vai arī ES šie kritēriji ir tādi paši, bet, ja nav, tad pēc kādiem kritērijiem un kā trūkumcietējiem Latvijā ik dienas dalīs baltmaizi? Pašvaldībās laikraksts noskaidroja, ka pagaidām nav saņemta nekāda oficiāla informācija par baltmaizes dalīšanu trūkumcietējiem nākamgad. A.Sirmā uzskata, ka pati ideja patiesi ir derīga un humāna, taču nav skaidrs mehānisms, kā to realizēt. Pēc viņas domām, tādā gadījumā pilsētā būtu jāizveido tirdzniecības punkts, kur trūcīgie iedzīvotāji varētu nākt un saņemt baltmaizi. Vai patiešām tā notiks, pagaidām nav zināms.
Lai dienā Latvijā apgādātu aptuveni 180 000 trūcīgo personu (ja vadās no pieņēmuma, ka trūcīgo skaits valstī ir šāds) ar 0,4 kilogramiem kviešu baltmaizes, ir nepieciešamas 72 tonnas maizes. To saražošanai vajadzētu izmantot 48 tonnas kviešu miltu. Lai iegūtu šādu daudzumu miltu, dienā nepieciešams pārstrādāt 64 tonnas kviešu graudu, bet gadā – 23 300 tonnas. Kviešu baltmaizi iecerēts ražot, izmantojot ES intervences krājumos esošos produktus. Programma tiks finansēta no Eiropas Kopienas budžeta, Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantiju fonda Garantiju nodaļas līdzekļiem.
Par brīvu ik dienu izdalītais baltmaizes daudzums, kā uzskata Latvijas Maiznieku biedrība, būtiski ietekmēs Latvijas maizes ražotājus. 70 tonnas baltmaizes ir 25 procenti kopējā maizes tirgus, bet šā baltmaizes daudzuma saražošanai nepieciešamie milti ir 19 procenti kviešu miltu tirgus.
