Spožums un posts – šis izteikums raksturo jau tā ar ūdeņiem skopi apveltīto Gulbeni. Nepievilcīgi, ar zaļu plēvi pārvilkts, izskatās Dzirnavu dīķis un vairums dīķu pilsētas parkos.
Spožums un posts – šis izteikums raksturo jau tā ar ūdeņiem skopi apveltīto Gulbeni. Nepievilcīgi, ar zaļu plēvi pārvilkts, izskatās Dzirnavu dīķis un vairums dīķu pilsētas parkos.
Joprojām pilnībā no smirdupītes statusa nav izdevies atbrīvoties Krustalīcei. Gulbenē, izņemot Valmes ezeru (kas nenoskaidrotu iemeslu dēļ nezied un nekad nav bijis aizaudzis ar aļģēm), Krustalīci un pārpurvotās teritorijas, citas ūdenstilpes ir radītas mākslīgi. Šis mantojums vieš skaistus vaibstus Gulbenes sejā. Taču vaibsti prasa kopšanu, bet tā – līdzekļus.
Vairāki gulbenieši šovasar redakcijā pauduši viedokli par to, ka ir prieks par Spārītes parka uzlaboto izskatu. Sakoptība šo vietu vērš par patīkamu atpūtas vietu. Taču vai visi atpūtas tīkotāji ir arī dabas mīlētāji? Par ko liecina parkā atrodamās tukšās alkohola un limonādes pudeles, pārtikas iesaiņojuma papīri?
Laikraksts novēroja, ka Spārītes parka zaļajos dīķos līdzās tukšām pudelēm pa ūdens virspusi peld meža pīles. Vai tiešām nav iespējams iztīrīt dīķus?
Gulbenes pilsētas Labiekārtošanas iestādes vadītāja Ligita Miezīte saka, ka parku dīķu tīrīšanai nepieciešama priekšizpēte, projekts un tikai saskaņā ar to var notikt darbība. Pagaidām par to domāts neesot, jo pašvaldībai arī nav līdzekļu šim nolūkam. Gulbenes pilsētas domes izpilddirektors Gvido Stucka saka, ka ir uzsākta Dzirnavu dīķa izpēte un projekta izstrāde šīs ūdenstilpes renovācijai vienlaikus ar dīķim blakus esošā privātā sektora māju pieslēgšanu pilsētas ūdensvadam un kanalizācijas sistēmai. Arī paši iedzīvotāji ir rosināti pildīt Vides inspektoru prasības sadzīves atkritumu apsaimniekošanā, nenovadot kanalizāciju grāvjos un dīķī. Ir vēl garš ceļš ejams, lai nonāktu pie rezultāta. Vispirms ir jānoskaidro daudzi jautājumi. Ir arī jāzina, cik pašvaldībai izmaksās šo ieceru realizācija un kur ņemt šim nolūkam vajadzīgo naudu.
Zinātniskajā literatūrā var lasīt, ka dīķos uz ūdens virsmas esošā zaļā plēve veidojas, kad līdz ar pavasara ūdeņiem dīķos nonāk daudz barības vielu. Ūdens temperatūrai paaugstinoties, straujāk sāk augt aļģes. Aļģu masveida attīstība izraisa strauju mazo dzīvnieku vairošanos. Rezultātā ūdens kļūst duļķains, virsma pārklājās ar zaļu plēvi. Dīķis izdala nepatīkamu smaku, jo izšķīdušā skābekļa daudzums ir nepietiekams un tāpēc noris pūšanas process, tā rezultātā ūdenī nokļūst sērūdeņradis (izraisa puvušām olām līdzīgu smaku), purva gāze un ogļskābā gāze. Tas viss ietekmē ūdens iemītniekus. Skābekļa trūkuma dēļ tie var iet bojā. Šādas problēmas risina, tīrot ūdenstilpes, kā arī izmantojot bioloģiskās attīrīšanas līdzekļus.
