Cilvēki gan piemājas dārzos, gan arī lielajos zemnieku saimniecību tīrumos steidz novākt kartupeļu ražu.
Cilvēki gan piemājas dārzos, gan arī lielajos zemnieku saimniecību tīrumos steidz novākt kartupeļu ražu. Daudziem tā šogad ir padevusies laba, bet citi sūdzas, ka kartupeļu ir ļoti maz un tie ir sīki.
Lizuma pagasta zemnieku saimniecībā “Siltie” kartupeļu raža šogad ir necerēti laba. “Tik laba raža kā šogad līdz šim nav bijusi. Pagājušajā gadā kartupeļi bija inficēti ar gaišo gredzenpuvi, tādēļ tos vajadzēja iznīcināt, bet šogad visu sēklu iegādājos no jauna, uz pusi samazināju arī platības. Ja iepriekš kartupeļus stādīju apmēram 20 hektāru lielā platībā, tad šogad iestādīju tikai 8,5 hektāru,” stāsta rajona lielākais kartupeļu audzētājs Uldis Pūcītis.
Viņš šogad izmēģinājis divas pilnīgi jaunas šķirnes, kas šogad ir pirmo gadu ievestas Latvijā no Holandes. Tās ir “Adora” un “Red Scarlet”. Stādītas arī jau zināmās “Latona”, “Platīna” un “Asterix”. “Latona” un “Adora” ir agrās šķirnes, “Red Scarlet” – vidēji agra, “Platīna” – vidēja, bet “Asterix” – vēla šķirne. “Šogad ir divas galējības. Citi saka, ka raža ir ļoti laba, citiem nav itin nekā. Es brīnos, jo man ir laba raža, laikam sēkla bija ļoti kvalitatīva, ja vēl būtu varējuši laikus iestādīt, jo pavasaris bija ļoti vēls, tad droši vien novāktu rekordražu,” spriež zemnieks.
Kartupeļu novākšanā U.Pūcītis izmanto pirms trim gadiem iegādāto kartupeļu novācamo kombainu. “Šogad ražu novāksim ļoti ātri. Dienā var novākt hektāru. Ar šo kombainu ir ērti strādāt, turklāt pēc tā nav nepieciešams pārlasīt mazumu,” viņš stāsta. No hektāra tiek novāktas apmēram 37 tonnas kartupeļu. Zemnieks plāno, ka trešdien vai ceturtdien visi lauki jau varētu būt novākti.
Kartupeļus zemnieku saimniecība “Siltie” galvenokārt pārdod Latgalē. “Pēdējos divos gados esmu pievērsies arī Gulbenei. Manis audzētos kartupeļus ēd bērni Gulbenes pirmsskolas izglītības iestādēs. Rīgā man nav ko meklēt, jo tur ir liela konkurence un mazas cenas. Es neaudzēju lielus bumbuļus. Mans mērķis nav izmantot tos lopbarībā vai cietes izgatavošanai, es audzēju pārtikas kartupeļus,” saka zemnieks.
Sēklai U.Pūcītis plāno atstāt šīs pašas šķirnes, bet nākamajā gadā viņš atkal stādīs tikpat lielas platības kā agrāk.
Ivars Veismanis, kurš Daukstu pagastā savā saimniecībā kartupeļus audzē divos hektāros, saka, ka kartupeļi šogad ir mazāki nekā pagājušajā gadā, tāpēc arī raža būs mazāka.
“To ietekmēja vēlais pavasaris. Kartupeļiem ir noteikts veģetācijas periods. Tiem nepatīk, ja izjauc ciklu. Kad tie jau bija jāstāda, vēl bija auksts un stādīt nevarēja, tādēļ tas aizkavēja visu augšanas ciklu,” spriež I.Veismanis.
Viņš ir dzirdējis, ka citiem ir laba raža un secina, ka tas ir atkarīgs arī no augsnes. “Arī man dažādās augsnēs kartupeļi ir auguši atšķirīgi. Tā ir diezgan neprognozējama lieta. Cilvēks ar savām zināšanām nevar iejaukties dabas procesos, jo pietiek kaut vai kultivēšanas laikā nolīt lietum, zeme sablietēsies un raža būs pavisam citāda,” secina kartupeļu audzētājs.
