Paredzams, ka ziemas vidū Gulbenē stāsies spēkā jauns – lielāks – tarifs par siltumapgādi pilsētā – no 18,48 uz 21,72 latiem par megavatstundu.
Paredzams, ka ziemas vidū Gulbenē stāsies spēkā jauns – lielāks – tarifs par siltumapgādi pilsētā – no 18,48 uz 21,72 latiem par megavatstundu. Pagaidām iespēju palielināt tarifu vēl izskata sabiedrisko pakalpojumu regulators. Kamēr tas vēl nav paziņojis savu lēmumu, Gulbenē siltumapgādi nodrošinās saskaņā ar veco tarifu.
Par šo un citām aktualitātēm siltumapgādes lietās “Dzirkstele” uz sarunu aicināja SIA “Gulbenes siltuma serviss” valdes locekli Zinti Vībānu. Viņa pārstāvētais uzņēmums otro sezonu pilsētā organizē centralizēto siltumapgādi.
– Presē publiskotā informācija liecina, ka šoziem visur Latvijā ir gaidāms siltuma tarifa palielinājums. Gulbene dārdzības ziņā ir pa vidu. Tomēr arī pie mums siltums kļūs dārgāks. Kāpēc?
– Degvielai Latvijā nu jau ir gandrīz vai Rietumeiropas cena. Siltuma tarifs Eiropā ir 50 līdz 60 eiro jeb aptuveni 35 lati par megavatstundu. Kuldīgas pilsētas siltuma tarifs jau tuvojas Eiropas cenai, jo šoziem ir plānots tarifu palielināt no 25,15 līdz 29,20 latiem par megavatstundu. Kuldīgā sildās, daļēji izmantojot koksni, daļēji – fosilo kurināmo. Latvija ir Eiropā, tas nozīmē, ka situācijai agri vai vēlu jāizlīdzinās. Tā ir ekonomika. Būtiski ir, vai mūsu uzņēmums spēj tehniski nodrošināt siltumu.
Iepriekš biju apņēmies, ka “Gulbenes siltuma serviss” divus gadus nepalielinās siltuma tarifu. Diemžēl ar apņemšanos vien ir par maz. Gulbenē pirms gada darbību pārtrauca koģenerācijas stacija. Pagājušajā ziemā tomēr “izvilkām”, piegādājot siltumu pēc vecā tarifa. Arī šoziem puse apkures sezonas paies, pārdodot siltumu par iepriekšējo tarifu. Tas tāpēc, ka sabiedrisko pakalpojumu regulators tarifu neapstiprinās ātrāk par gadumiju. Nav tā, ka kaut kas notiek uz burvju mājiena. Eksperti pārbauda, vai aprēķini atbilst patiesībai, izmaksām. Tas, ko esam aprēķinājuši, ir maksimālais variants. Jaunais tarifs var tikt samazināts tikai tad, ja sabiedrisko pakalpojumu regulators no visiem “Gulbenes siltuma servisa” iesniegtajiem dokumentiem kādu uzskatīs par nepiemērojamu tarifam.
– Tarifs nav iedomāts skaitlis?
– Tarifu mainīt nevar biežāk kā reizi gadā. Šis tarifs, ko esam iesnieguši sabiedrisko pakalpojumu regulatoram, ir paredzēts pieciem gadiem. Tajā iekļaujam visus pagājušās sezonas rādītājus – tērētie, ražotie daudzumi -, kas prognozē turpmākā perioda izmaksas. Rēķināmies ar šābrīža cenām. Sabiedrisko pakalpojumu regulators mums ir iesniedzis jautājumus uz divām lapām, prasot sīkākus paskaidrojumus. Tas ir izdarīts, pievienojot dažādus dokumentus – līgumus, rēķinus.
– Kas notiek, ja uzņēmuma viedoklis nesakrīt ar sabiedrisko pakalpojumu regulatora viedokli?
– Tad var tiesāties. Mēs taču dzīvojam tiesiskā valstī. Tagad jau citādāk nevar apstrīdēt viedokli, ja tas ietekmē lēmuma pieņemšanu.
– Vai Gulbenes pilsētas dome var ietekmēt to, kāds Gulbenē būs siltuma tarifs?
– Gulbenē viennozīmīgi tarifa lielumus nosaka tikai ekonomika. Esmu Gulbenes pilsētas domes deputāts, tāpēc ar divtik lielu atbildību varu teikt, ka no domes neviens neiejaucas SIA “Gulbenes siltuma serviss” darbībā. Pašvaldība vienīgi var interesēties, vai gulbenieši saņem karsto ūdeni un siltumu, taču nekāda ekonomiska ietekmēšana nenotiek. Esmu dzirdējis, ka kaimiņu rajonos ir citādāk – spiediens no pašvaldības puses ir iespējams. “Gulbenes siltuma serviss” nav pašvaldības uzņēmums. Pieļauju, ka savus uzņēmumus pašvaldībām iespaidot ir vieglāk.
– Kā “Gulbenes siltuma serviss” ir apmierināts ar iedzīvotājiem kā komunālo maksājumu kārtotājiem?
– Uz 1.septembri ar uzņēmumu par saņemtajiem pakalpojumiem bija norēķinājušies 94 procenti klientu. Atlikušajos sešos procentos ir tie, kas ir izbraukuši no pilsētas vai pat valsts un rēķinus, iespējams, apmaksā tikai reizi gadā, kā arī tie, kas slimo un lūdz pagarināt maksājumu termiņus. Uzskatu, ka ļaunprātīgie nemaksātāji Gulbenē ietilpst tikai vienā procentā no visiem klientiem. Tad atliek viena iespēja – tiesas process. Tas ir garš ceļš, kas var ilgt gadu vai divus. Tā vairs Gulbenē nenotiek, kā bija agrāk, kad cilvēki mēdza teikt: “Kāpēc man jāveic komunālie maksājumi, ja kaimiņš to var nedarīt.”
– Nereti dzird paužam uzskatu, ka siltumpiegādē uz iedzīvotāju rēķina notiek liela naudas pelnīšana – bizness. Vai piekrītat?
– Jebkurā uzņēmējdarbībā pamatmērķis ir nopelnīt naudu. Tāpēc mēs ikviens strādājam, lai nopelnītu. Taču uzskatu, ka Latvijā ar biznesa rādītājiem nevar lepoties neviens siltumu ražojošs uzņēmums, izņemot firmu “Rīgas siltums”, kur gada apgrozījums ir 50 miljoni latu. Gulbenē to vien zinām, kā lāpīties – mainīt caurules, remontēt un mainīt katlus, pirkt arvien dārgāku kurināmo. Lai to spētu, ir jādzīvo vienos kredītos. Patiesībā siltuma tarifu metodika ir izstrādāta tā, ka nav iespējams ražot siltumu un gūt virspeļņu. Var nopelnīt vienīgi tik, lai uzņēmums normāli pastāvētu un attīstītos.
– Cilvēki uzskata, ka Gulbenē ir lētais kurināmais – koksnes atkritumi. Tāpēc daudzi brīnās, ka siltums kļūs dārgāks.
– Maldās tie, kas domā, ka kurināmo varam saņemt par brīvu. Gulbenē izmantojam vietējās izejvielas – koksnes skaidas, šķeldu. Tas bija sen, kad kokapstrādes uzņēmēji nezināja, kur likt šķeldu, jo vēl nebijām to iemācījušies izmantot apkurei. Tagad situācija ir krasi mainījusies. Koksnes atkritumi ir prece, turklāt pieprasīta prece. Šajā reģionā – Gulbenē, Alūksnē, Balvos, Madonā – visur pilsētās par kurināmo izmanto šķeldu, mēs Gulbenē – arī skaidas.
– Vēl jau pietiek ar to, ko saražo mūsu pašu rajona “kocinieki”!
– Apkures sezonā Gulbenē sadedzinām 20 000 kubikmetru šķeldas un tikpat lielu daudzumu skaidu. Tas nozīmē, ka dienā sadedzinām divas lielās kravas ar škeldu un divas ar koka skaidām. Pagājušajā ziemā nācās pirkt šķeldu no dažādām Latvijas vietām, jo trūka kurināmā. Tātad šķelda un skaidas vairs nav dabūjamas par brīvu. Šogad Balvos kritiski trūkst šķeldas, to pērk mūsu rajonā. Gulbenē pusziemai kurināmā krājumi ir sarūpēti. Cik turpmāk maksās šķelda, nav zināms, jo dārgāka ir kļuvusi degviela, tātad piegādes izmaksas palielināsies. Arī elektrība ir kļuvusi dārgāka.
– Varbūt izdevīgāk būtu atgriezties pie mazuta?
– Protams, var atgriezties. Taču ar mazutu izmaksas būs tikpat lielas vai vēl lielākas. Ventspilī, kur izmanto mazutu, paredzams tarifa palielinājums no 20,93 uz 24,07 latiem par megavatstundu, Tukumā, kur kurina ar koksni un mazutu, tarifs palielināsies no 21,65 uz 24,99 latiem par megavatstundu.
Statistika liecina, ka apkure ar dabas gāzi var būt lēta, kaut arī tarifu plānots palielināt, piemēram, Rīgā no 15,92 uz 17,89 latiem pat megavatstundu, Daugavpilī no 17,72 uz 19,11, bet Bauskā no 16,66 uz 19,94 latiem par megavatstundu. Arī Gulbenes rajonā ir ideja par gazifikāciju. Ja mums būtu savs gāzes vads, varētu par kurināmo izmantot dabas gāzi.
– Pagaidām ir jāiztiek ar to, kas ir?
– Šajā apkures sezonā Gulbenē siltumu nodrošinās galvenokārt Nākotnes ielas katlumāja. Tur katli ir 30 gadus veci, tas nozīmē, ka tiem beidzas garantijas laiks. Tagad būs jāsaka paldies par katru ziemu, ko šie katli vēl būs nokurinājuši. Vizuāli katlumāja izskatās labi, nekas neliecina par draudīgu situāciju. Drīzāk problēmas ir ar siltā ūdens piegādes nodrošināšanu vasarā, ekspluatējot Nākotnes ielas katlumāju. Viena lielā katla jauda ir 3,5 līdz 4 megavati. Vasarā šādam katlam ir jāstrādā tukšgaitā. Stundu kurinām, pēc tam stundu katls dziest un svīst. Tas katlam nav vēlams, tam ir jādarbojas ar 80 procentu jaudu vismaz. Darbs dežūrrežīmā rada bojājumus. Tāpēc arī no pašvaldības iznomājām Blaumaņa ielas katlumāju, kurā liksim iekšā katlus, kurus plānojam izmantot centrālapkures nodrošināšanai pilsētā gan ziemā, gan vasarā, nodrošinot Gulbeni ar karsto ūdeni.
Šobrīd centralizēti piegādātais karstais ūdens ir trīsreiz lētāks nekā, sildot to dzīvokļos ar elektrību. Ja visi dzīvokļi pilsētā tērētu karsto ūdeni tikai no centralizētās siltuma padeves, tad gulbeniešiem kopumā tas maksātu krietni lētāk. Nebūtu maksas par dvieļu žāvētāju, par ko iedzīvotāji ir dusmīgi. Dvieļu žāvētājs ir vajadzīgs tikai tāpēc, lai tie, kas lieto karsto ūdeni, varētu to centralizēti saņemt. Tāds ir padomju gados būvēto daudzdzīvokļu māju izveides princips. Tur neko nevar mainīt.
– Vai jauna katlumāja netaps?
– Bija plānots, ka koģenerācijas stacija Gulbenē šoziem un nākamziem vēl darbosies. Diemžēl ir noticis citādi. Tas ir pilnīgi skaidrs, ka jābūvē jauna katlumāja. Pagaidām ir skiču projekts jaunai katlumājai, kuras jauda būs astoņi megavati un kas atradīsies aiz Nākotnes ielas katlumājas. Bija plānots, ka šīs katlumājas celtniecība sāksies nākamgad. Izrādās, ka to Gulbenei vajag ātrāk. Ceru, ka izdosies rast Eiropas Savienības līdzfinansējumu šā projekta realizācijai. Ja tā nenotiks, tad nezinu, kā strādāsim tālāk. Vajadzīgais jaunais katls maksās simtiem tūkstošu latu. Pirkt lētāku nav vērts. Tāds katls, kādu gribam Gulbenē, jau darbojas un ir aplūkojams Valkas rajona Launkalnes pagastā, kokzāģētavā. Šajā katlā var dedzināt jebko – koksni, šķeldu, granulu, koka mizu.
– Siltumapgādes tēmu Gulbenē kopš laika gala pavada nevalodas, negatīvas emocijas. Kā SIA “Gulbenes silma serviss” izturas pret šādu “mantojumu”?
– Neesam izjutuši iedzīvotāju neapmierinātību ar mūsu uzņēmuma darbu. Ja cilvēkiem kaut kas šķiet neskaidrs, tad paskaidrojam, runājamies, kamēr rodas sapratne. Ja cilvēks nevēlas saprast, uzklausām viņu un paliekam pie sava viedokļa. Konfliktu nav bijis. Sevišķi vērīgi ieklausāmies māju pilnvarotajās personās, jo viņi pauž visu dzīvokļu īpašnieku kopīgo vēlmi. Šo vēlmi ņemam vērā. Tāpēc ir atšķirīgi izcenojumi par karsto ūdeni mājās, dažās ir 80 santīmi par kubikmetru, citās – 2,50 lati. Dogmu nav, ir iespējami dažādi varianti saskaņā ar likumu, ja vien iedzīvotāji to vēlas. Ja cilvēki ir atsaucīgi, tad ir prieks sadarboties. Esam gājuši un par brīvu snieguši konsultācijas, kā sakārtot namu iekšējos siltumtīklus, lai nebūtu tā, ka vienā ēkas stūrī dzīvokļos ir karsti, bet otrā – auksti.
– Kad sāksies apkures sezona?
– Tūliņ beigsim profilaktiskos darbus, gatavojoties ziemai. Līdzko krānos atkal būs karstais ūdens, tas nozīmē, ka tur, kur iedzīvotāji vēlēsies, jebkurā brīdī varēs saņemt siltumu. Kā vienmēr, viss ir pašu klientu ziņā.
– Vai šosezon varam gaidīt, ka pēc kārtējā rēķina par patērēto siltumu gulbenieši varētu saņemt vēl arī pārrēķinu?
– Pārrēķinu nav un nevar būt, izņemot ārkārtīgi retus gadījumus, kad ieviešas matemātiska kļūda neuzmanības dēļ. Tādas var gadīties gadā reizi vai divas. Tad kļūdu uzreiz labojam un atvainojamies. No šādiem pārpratumiem pilnībā pasargāti nevaram būt. Taču, ja tehniskas darbības dēļ rodas kļūda, kuru uzņēmuma darbinieki laikus nav pamanījuši, tad nekāda pārrēķina nebūs. Tāpēc ir svarīga cieša sadarbība ar māju vecākajiem, lai viņi laikus ziņotu “Gulbenes siltuma servisam”, ja kaut kas nav tehniskā kārtībā.
