Uzbur, mīļā, zilu ozolzīli un šai brīdī nesaki neko, piekar tikai man pie sienas smieklus, es no rīta tajos mazgāšos.
Uzbur, mīļā, zilu ozolzīli
un šai brīdī nesaki neko,
piekar tikai man pie sienas
smieklus,
es no rīta tajos mazgāšos.
bet, kad vakars mani paņems klēpī,
liepu zaros mana diena kāps,
tavus smieklus loga rūtīs klāšu,
lai viss pagalms līdz pat rītam gaišs.
miglas sega mani ietīs autā,
zemes vēzis rāmi līdzi nāks.
uzbur, mīļā, zilu ozolzīli
un pa vidam savus smieklus jauc.
****
zvaigžņu smiekliem piebērta pļava,
mēness šūpolēs aizsnaudies rīts.
iznāc šai stundā kopā ar mani –
dzērves kliedz.
kastaņu dejām satraukti skanot,
saules rotaļās uzvirmo gaiss.
esi šai dienā kopā ar mani –
dzērves kliedz.
lapu čukstiem noklāta taka, pīlādžu
ugunīs mākoņi sarkst.
paliec šai dienā kopā ar mani –
dzērves kliedz.
