Daudzbērnu ģimene: ar bažām gaida ziemu. Pirmdien Gulbenes rajona Beļavas pagastā daudzbērnu ģimene ugunsgrēkā zaudēja 20 tonnas siena, kas bija sarūpētas barībai vienīgajai slaucamajai govij, diviem teļiem un zirgam, kas ziemā ved bērnus uz skolu.
Daudzbērnu ģimene: ar bažām gaida ziemu.
Pirmdien Gulbenes rajona Beļavas pagastā daudzbērnu ģimene ugunsgrēkā zaudēja 20 tonnas siena, kas bija sarūpētas barībai vienīgajai slaucamajai govij, diviem teļiem un zirgam, kas ziemā ved bērnus uz skolu.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Gulbenes brigādē laikraksts uzzināja, ka izsaukums no “Jaunrečiņu” mājām saņemts pulksten 15.05. Sadega koka šķūnis 288 kvadrātmetru platībā un 20 tonnas siena tajā.
Namamāte Mārīte Dmitrijeva saka, ka ugunsgrēkā sadega arī divas zirgu ragavas un lauksaimniecības inventārs. Sadega arī šķūnī glabātie nolasītie kartupeļi, kas bija domāti ģimenei pašu ēšanai un nodošanai skolas kopgaldam, lai bērni varētu ēst brīvpusdienas.
Sadegušais šķūnis bijis vecs, celts vēl kolhoza laikā. Ugunsdzēsēji, apskatot notikuma vietu, sprieduši, ka aizdegšanās varējusi notikt no sasistajiem stikliem, kas radīja tādu efektu, kāds rodas no palielināmā stikla saules staru ietekmē – sauss priekšmets var aizdegties. Uzskata, ka pirmā aizdegusies sausā zāle pie šķūņa, bet pēc tam – šķūnis.
Saimniece noliedz iespēju, ka ugunsgrēks varētu būt izcēlies mitra siena dēļ. Šķūnī turklāt bijusi laba ventilācija.
Par notikušo pēkšņo nelaimi Mārīte stāsta, nespējot valdīt asaras: “Pusdienlaikā viena meita bija atnākusi no skolas, iegājām virtuvē, pat kafiju nepaspējām izdzert. Suns Reksis, kas bija piesiets pie malkas šķūņa, sāka kaukt. Izskrēju skatīties – no siena šķūņa pa šķirbām jau nāca ārā dūmi. Paspēju izglābt tikai zirga ratus. Vairāk neko.”
“Meita ir invalīde, viņai kļuva slikti, bija jāizsauc ne tikai ugunsdzēsēji, bet arī ātrā medicīniskā palīdzība. Vīrs tobrīd bija darbā mežā, pārējie bērni – skolā. Mani vecāki, kas dzīvo ar mums ģimenē, ir nespējīgi, veci. Viņi neko palīdzēt nevarēja.”
Mārīte saka, ka tagad sienu mājlopu barošanai ziemā solījuši ziedot radi, kā arī namatēva darbabiedri. Taču esot bažas, ka vienalga siena būs par maz. Tāpēc nolemts nokaut vienu – četrus mēnešus veco – teļu. Pavasarī plānots uzcelt jaunu šķūni, tam vajadzīgs materiāls. “Govs mūsu ģimenē ir iztikas avots. Taču gotiņa Pērse ir veca, viņai jau ir desmit gadu, tāpēc audzējām divas teles, lai vietā būtu vismaz viena jauna piena devēja. Vienai telei ir pusgads. To atstāsim. Bez 13 gadus vecās ķēves Mirdzas arī iztikt nevar, jo tas ir vienīgais palīgs lauku darbos un transporta līdzeklis,” saka namamāte.
Ģimenē ir desmit cilvēku, pelnītājs ir tikai Mārītes vīrs Juris un dēls Raimonds. Pieci bērni – Kristīne, Gatis, Jānis, Līga un Anita – vēl mācās skolā. “Jaunrečiņos” šis gads bijis nelaimīgs, jo pavasarī kritis zirgs, tā vietā bija jāiegādājas jauns – ķēve Mirdza. Vienu no divām slaucamajām gotiņām sakoda čūskas. Lopiņš nobeidzies.
Vecāmāte Ilga un vecaistēvs Antons saka, ka nav vēl piedzīvotas tādas nelaimes šajā sētā, kurā dzimta mitinās jau vairākās paaudzēs. Mierinot vienīgi ticība Dievam un lūgšana. Ģimene dzīvojot pieticīgi, rūpējoties par iztiku un to, lai visi bērni varētu mācīties skolā.
“Savulaik 39 gadus nostrādāju fermā pie lopiem bez brīvdienām un atpūtas. Esmu slima, neklausa ne rokas, ne kājas,” asaras slaukot, saka vecmāmuļa. Viņa pauž, ka šajā bezcerīgajā situācijā vienīgā paļaušanās esot uz labu cilvēku atbalstu.
