Esmu izpētījis Gulbenes jauniešu brīvā laika pavadīšanas iespējas. Ir jūtams, ka sports arī ir joma, kas interesē jaunus cilvēkus.
Esmu izpētījis Gulbenes jauniešu brīvā laika pavadīšanas iespējas. Ir jūtams, ka sports arī ir joma, kas interesē jaunus cilvēkus. Ar gandarījumu secinu, ka pilsētā populārs ir futbols. Par to lielā mērā ir jāpateicas trenerim Borisam Jamkovijam, kas trenē ne tikai puišu, bet arī meiteņu futbola komandas.
Šoruden pirmoreiz Gulbenē notiks starptautisks futbola turnīrs jauniešiem. Vēlamies, lai šāds turnīrs kļūtu par tradīciju. Tie nebūs puiši no ielas, kas piedalīsies šajās sacensībās. Tie būs jaunieši, kas regulāri un cītīgi trenējas futbolā. Šādās sacensībās perspektīvos sportistus noskata treneri. Tāpēc, līdzdarbojoties turnīros, jauniešiem ir iespēja kļūt par zvaigznēm. Tas nav iespējams, ja futbolu spēlē tikai pagalmā.
Uzskatu, jo vairāk Gulbenē būs tādu entuziastu un savas jomas profesionāļu kā B.Jamkovijs un Arnis Martusevičs, kas prot aiz sevis vest jaunatni, jo mazāk pilsētā būs bezdarbībā klaiņojošu nepilngadīgo. Ir svarīgi atrast cilvēkus, kas uzņemas bērnu un jauniešu brīvā laika organizēšanu. Tas nekas, ja viens un tas pats puika dienā trenējas basketbolā, bet vakarā – futbolā, toties šis jaunais cilvēks paspēj apmeklēt vispārizglītojošo skolu, mācīties un piedalīties treniņos, sacensībās. Tas aizņem laiku. Turklāt šis laiks nav vienkārši notriekts, bet atdots pašpilnveidei, attīstībai. Tādējādi jaunietim nav vairs laika domāt par dīkdienīgu veselības bendēšanu ar smēķēšanu, alkoholu vai narkotikām.
Vēl viena problēma – Gulbenē nav vietas, kur bērniem un jauniešiem pašnodarbināt sevi kultūras jomā. Ir kultūras centrs, bet tas jau ir gana noslogots. Skolēnu nams ir likvidēts. Jā, ir dažādi pulciņi vispārizglītojošajās skolās. Taču kur ir tā vieta, lai bērni un jaunieši no dažādām pilsētas skolām pēc mācību stundām varētu pulcēties kopā zem viena jumta? Nav nevienas tādas neitrālas vietas. Tomēr ir jāsāk ar speciālista atrašanu. Ja būs cilvēks, kas uzņemtos šo problēmu risināt, tad arī būs rezultāts un pašvaldības atbalsts.
Lai varētu sportot, ir vajadzīga sporta bāze, kas turklāt būtu pieejama bērniem un jauniešiem. Līdz šim Gulbenē sportā trūka koordinācijas, šo kļūmi vēlamies labot, veicot sporta pārvaldīšanas reorganizāciju pilsētā. Paredzams, ka visām sporta bāzēm būs viens vadītājs – dispečers vai menedžeris -, kas sekos, lai šīs bāzes būtu noslogotas un pieejamas. Tādējādi būs vairāk iespēju sportam un atpūtai, kvalitatīvām nodarbībām un drošībai. Cerams, ka pēc Jaungada reāli redzēsim, ko būs devusi sporta jomas reorganizācija Gulbenē. Taču arī nākamgad un turpmāk būs daudz jautājumu, kas jārisina. Ir jāsakārto pilsētas stadions un sporta laukums pie Gulbenes 2.vidusskolas.
Patīkami, ka pilsētā sporta jomā vērojamas arī privātas iniciatīvas. Šoruden Gulbene ieguvusi slēgto peldbaseinu. Tas, pirmkārt, vilina bērnus un jauniešus. Tātad dzīve Gulbenē iet uz priekšu. Pilsēta attīstās.
Man ir arī vēl vairākas vīzijas, kurām realizāciju redzu nākotnē. Regulāri automašīnā mēroju ceļu no Gulbenes uz Stāmerienu un atpakaļ. Redzu, ka pa šo ceļu brauc arī riteņbraucēji, skrien cilvēki, kas ir garo distanču piekritēji. Šoseja šājā ceļa posmā ir labā stāvoklī, daba ir skaista. Tas vilina pievērsties fiziskām aktivitātēm. Vasarā ievēroju, ka Gulbenes basketbolisti pa šo šoseju skrien strīpām vien. Tas priecē. Tāpēc es iedomājos, kāpēc šai šosejai nevarētu būt izveidots velo – gājēju celiņš, kas savienotu Gulbeni ar Stāmerienu? Pagaidām neviens nesola tādu izveidot, taču mēs dzīvojam Eiropā. Apceļojot kaimiņvalstis, redzu, ka tur ir šādi velo – gājēju celiņi šoseju malās. Tāpēc esmu pārliecināts – būs arī pie mums. Lai arī Gulbenes rajons un pilsēta iedzīvotāju skaita ziņā ir maz apdzīvota teritorija, tomēr arī mums ir jāsakārto sadzīve tā, lai te patiktu dzīvot mums pašiem un lai arī jauniešiem pēc izglītības ieguves gribētos te palikt.
