Metropolīts aleksandrs: dievnama atjaunotnes mecenātam piešķir ordeni Baznīca, kas sevišķi labvēlīga mīlošiem cilvēkiem, mīlas pāriem.
Metropolīts aleksandrs: dievnama atjaunotnes mecenātam piešķir ordeni
Baznīca, kas sevišķi labvēlīga mīlošiem cilvēkiem, mīlas pāriem. Tāda ir Stāmerienas dievnama slava. Tāpēc šī vieta vilina mīlētājus, kas no dažādām Latvijas malām dodas šurp, lai saņemtu svētību savām attiecībām un mūža savienībai ar mīļoto cilvēku.
Svētdien mīlestības gaisotnē noritēja Stāmerienas Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīcas iesvētīšana pēc dievnama pabeigtās autentiskās atjaunošanas. Šo Dievam un cilvēkiem tīkamo vietu svētīja Latvijas pareizticīgo baznīcas priekšstāvis metropolīts Aleksandrs. Viņš vairākkārt uzsvēra, ka dievnama atdzimšana ir kā brīnums. Un šie vārdi materializējās.
Dievkalpojuma laikā tuvu baznīcai Stāmerienas ezerā piepeldēja balts gulbju pāris ar četriem bērniem. Ticīgie raudzījās putnos kā mistiskā brīnumā. Likās, ka šajos putnos tobrīd ir baznīcas īpašnieka Johana Gotlība Eduarda fon Volfa un viņa sievas krievietes Sofijas Potjomkinas dvēsele. Barons pirms 100 gadiem licis uzbūvēt šo dievnamu savai sievai, mīlēdams viņu. Dievnams iecerēts kā balts gulbis ezera krastā. Karš un padomju gadi cēlo gulbi noplicināja.
Baznīcas atjaunotne ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu sākās astoņdesmito gadu beigās, bet apstājās pusceļā. 1995.gadā pēc 34 gadu pārtraukuma atsākās draudzes dievkalpojumi.
Un tad par dievnamu avīzē izlasīja Rīgas uzņēmējs Oļegs Kolosovs un viņa dzīvesbiedre Emīlija. Viņi atbrauca šurp, ieraudzīja baznīcu un iemīlēja to. Tā palika sirdī kā balts gulbis ezera krastā, taču šim putnam bija aizlauzti spārni. Kolosovu ģimene nolēma darīt visu iespējamo, lai baznīca atdzimtu. Viņi pārdeva dzīvokli un vasarnīcu Rīgā. Privātie līdzekļi tika ieguldīti baznīcas atjaunotnē strikti pēc projekta. Stāmerienas baznīca ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Tās atjaunošana varēja notikt tikai autentiski. Arī Kolosovi vēlējās tieši šādu dievnama atjaunotni, lai viss būtu tāpat kā pirms 100 gadiem. Soli pa solim atdzima baznīca līdz ar kupolu jumtiem, krustiem un zvanu. Līdz beidzot tā atkal mirdz kā balts gulbis Stāmerienas ezera krastā.
Svētdien Stāmerienā sešas stundas ilgā dievkalpojumā iesvētīja autentiski atjaunoto simtgadīgo Svētā Aleksandra Ņevska baznīcu, ceremonijas noslēgumā metropolīts Aleksandrs dievnama atjaunošanas mecenātam Oļegam Kolosovam pasniedza pareizticīgo apbalvojumu – Radoņežas Svētā Sergija III pakāpes ordeni. Metropolīts Aleksandrs pauda, ka O.Kolosovs, viņa dzīvesbiedre Emīlija un pārējie ģimenes locekļi, atvēlot privātos līdzekļus Stāmerienas dievnama atdzimšanai, ir devuši garīgu un tikumisku ieguldījumu Latvijas kultūrā.
Viņš uzsvēra, ka Latvijas kultūras daļa ir arī krievu kultūra, taču, kā pauda metropolīts Aleksandrs, to nedrīkstot jaukt ar padomju kultūru. “Ar krievu kultūru es saistu pirmsrevolūcijas laiku, jo krievu kultūra vienmēr ir bijusi reliģioza. Lai pieminam kaut vai Ļevu Tolstoju un Fjodoru Dostojevski,” teica Latvijas pareizticīgo priekšstāvis.
Metropolīts Aleksandrs, uzrunājot draudzi, pauda, ka atdzimusī baznīca bijusi padomju iekārtas mocekle. “Tās krusti bija sašauti, svētlietas pazudušas, baznīcā atradās noliktava. Dievnams bija apgānīts,” neseno pagātni atgādināja viņš.
Metropolīts Aleksandrs teica, ka Latvijā padomju gados ir iznīcinātas desmit pareizticīgo baznīcas, bet 30 tika slēgtas, gaidot atjaunotni. Starp šīm baznīcām ir arī Stāmerienas dievnams. Metropolīts slavēja celtniekus par teicamu darbu šīs baznīcas atjaunošanā un uzsvēra, ka dievnams ir atdzimis garīgi un fiziski. “Varbūt atdzims arī cilvēku dvēseles, redzot šo skaistumu,” sacīja Latvijas pareizticīgo priekšstāvis.
Atjaunotā dievnama iesvētīšana zīmīga arī ar to, ka baznīca pastāvīgai glabāšanai saņēmusi īpašu kapsulu ar pirmā Latvijas pareizticīgo baznīcas Svētā arhibīskapa Jāņa Pommera mirstīgajām atliekām.
Baznīcas iesvētīšanas rituāls notika pēc vissenākajām pareizticīgo tradīcijām. Tieši tāpat kā pirmoreiz – 1904.gada 6.jūnijā.
Stāmerienas atjaunotās baznīcas dievkalpojumā piedalījās aptuveni 200 dievlūdzēju, bija pareizticīgie no Gulbenes rajona un viesi no Balviem, Ventspils un Rīgas. Draudzei paziņoja, ka turpmāk dievkalpojumi Stāmerienas dievnamā notiks biežāk – katru nedēļas nogali sestdienās un svētdienās. Draudzes gans tagad būs Tēvs Aleksandrs no Baltinavas. “Paldies visiem, kas te bija, ir un būs,” noslēgumā, vēršoties pie dievlūdzējiem, sacīja metropolīts Aleksandrs.
Acīmredzami Aleksandra vārds nes svētību Stāmerienai. Svētā Aleksandra Ņevska vārdā ir nosaukta baznīca, ar draudzes vadītāja Aleksandra Sazonova rūpēm atdzima draudze, baznīcas vārds tika daudzināts Latvijā, tika stāstīts par nepieciešamību dievnamu atjaunot. Ar īpašu mīlestību šo dievnamu arvien biežāk sāka apciemot metropolīts Aleksandrs.
Pēc atjaunotā Stāmerienas dievnama iesvētīšanas dievkalpojuma metropolīts Aleksandrs visus tā dalībniekus aicināja kopā ar mācītājiem un mecenāta O.Kolosova ģimeni fotografēties ārā uz baznīcas kāpnēm. Baznīcas mecenātu sveica un viņam pateicās arī draudze un Jaungulbenes pagasta padomes priekšsēdētāja Saulcerīte Indričeva. Savukārt atjaunotais dievnams no dievlūdzēju rokām saņēma dāvanas – ziedus un ikonas. To visu metropolīts Aleksandrs nodeva draudzei.
“Saka, ka pareizticīgo baznīca ir bagāta. Jā, tā ir garā bagāta, stipra tradīcijās. Katrs ticīgais baznīcai kaut ko ziedo. Kas to var saskaitīt, kā var novērtēt šos īpašumus! Tas ir mūžības mantojums,” sacīja metropolīts Aleksandrs.
