Gulbenes pilsētas dome ir parakstījusi līgumu ar SIA “Gulbenes nami” par suņu un kaķu turēšanas noteikumu kontroli pilsētā, arī klaiņojošo mājdzīvnieku izķeršanu.
Gulbenes pilsētas dome ir parakstījusi līgumu ar SIA “Gulbenes nami” par suņu un kaķu turēšanas noteikumu kontroli pilsētā, arī klaiņojošo mājdzīvnieku izķeršanu.
“Tas nozīmē, ka uzņēmumam jāiegādājas nepieciešamais inventārs un jāapmāca personāls,” saka Gulbenes pilsētas domes izpilddirektors Gvido Stucka. Uzņēmumā “Gulbenes nami” laikraksts uzzināja, ka sagatavošanās ir notikusi un darbinieki ir gatavi nepieciešamības gadījumā regulāri doties izķert klaiņojošos suņus un kaķus. Turklāt šīs darbības tiks veiktas atbilstoši Dzīvnieku aizsardzības likumam.
G.Stucka informē, ka Gulbenē nav dzīvnieku patversmes, kur ievietot noķertos klaiņotājus, tāpēc “Gulbenes nami” sadarbosies ar Alūksnes dzīvnieku patversmi. Tas nozīmē, ka noķertos suņus noteiktu laiku turēs patversmē. Ja pa šo laiku atradīsies dzīvnieka saimnieks, tad viņam būs jāapmaksā izdevumi saistībā ar suņa uzturēšanu patversmē. Pastāv arī iespēja, ka dzīvniekam atradīsies jauns saimnieks. Šajā ziņā aktīvi palīdzēt apņemas laikraksts “Dzirkstele”, kas regulāri par brīvu varētu publicēt Gulbenē noķerto suņu fotogrāfijas. Ja noteiktā termiņā dzīvniekam neatradīsies līdzšinējais vai jauns saimnieks, to iemidzinās.
G.Stucka saka, ka pilsētas domē regulāri saņem iedzīvotāju telefona zvanus un ziņojumus par klaiņojošiem suņiem. Turpmāk jārēķinās, ka “Gulbenes nami” strādās operatīvi. Tas nozīmē, ka darbinieki var jebkurā dienā un jebkurā brīdī doties sagūstīt klaiņojošos, nepieskatītos, savā vaļā skrejošos suņus.
īpaša problēma pilsētā esot kaķi, kuriem nav saimnieka. Tie savairojušies daudzdzīvokļu māju masīvos. “Šos dzīvniekus iedzīvotāji reizēm baro, kopj. Citi dusmojas un ir ar mieru, ka mājām aiztaisa pagrabu logus, lai kaķi netiek iekšā, citi atkal ver šos logus vaļā, dzīvniekus žēlodami. Laikam mums ir vajadzīgs laiks, lai izprastu šo problēmu un pieņemtu, ka par dzīvnieku ir jārūpējas. Dzīvnieku klaiņošanā vainīgi ir tikai cilvēki,” saka G.Stucka.
Viņš uzsver, ka klaiņojoši kaķi, kam nebūs nekādu atpazīšanas zīmju (piemēram, kaklasiksniņas), uzreiz tiks iemidzināti. Pārējie kaķi, kam būs kaklasiksna vai par kuriem iedzīvotāji zinās, ka tiem ir saimnieki, tiks saķerti un ievietoti patversmē. Pašvaldībai nav koncepcijas par klaiņojošo kaķu kastrēšanu un pēc tam palaišanu brīvībā. Tāpēc šāda rīcība nav paredzama.
