Lolita, gulbeniete: – Stāvot aiz veikala letes, jūtu, ka cilvēki uztraucas. Saka, ka piens un maize kļuvusi dārgāka. Tomēr pērk. Pērk arī cigaretes. Domāju, tās pirks pat tad, ja paciņa maksās latu.
Lolita, gulbeniete:
– Stāvot aiz veikala letes, jūtu, ka cilvēki uztraucas. Saka, ka piens un maize kļuvusi dārgāka. Tomēr pērk. Pērk arī cigaretes. Domāju, tās pirks pat tad, ja paciņa maksās latu.
Jānis no Gulbenes:
– Cenas ir lielākas. Tāpēc no daudz kā ir jāatsakās. Maizītei pat cena palielinās, bet kukulītis kļūst arvien mazāks. Pensionāram ir jārēķina, lai mēneša baigās nepaliktu nepaēdis. Pensionārs jūtas apzagts, bet jāklusē.
Raisa, gulbeniete:
– Produkti kļūst dārgāki, bet vienalga pērku. Katru dienu vajag pienu, biezpienu, baltmaizi, rupjmaizi, sviestu, desu un malto gaļu. Man pensijas pietiek, es neko sev neatsaku. Pērku arī dārzeņus, augļus un sulas.
