– Vai šobrīd noguldīt bankā naudu vispār ir izdevīgi? Vai dzīves dārdzības kāpums nav straujāks par noguldījuma procentuālo pieaugumu gadā?
– Vai šobrīd noguldīt bankā naudu vispār ir izdevīgi? Vai dzīves dārdzības kāpums nav straujāks par noguldījuma procentuālo pieaugumu gadā?
– Dzīves dārdzības kāpumu atspoguļo tā saucamā inflācija, kur procentu izteiksmē tiek aprēķināts cenu vidējais kāpums. Inflāciju ekonomisti un finansisti paziņo jau par pagājušu laika periodu un prognozē uz priekšu. Šogad tiek prognozēta 6 % inflācija. Dzīves dārdzības kāpums attiecībā pret konkrētu naudas summu veidojas šādi. Pieņemsim, ka vēlamies uzkrāt 100 latus gada sākumā. Pie prognozētās inflācijas šogad minētie lati gada beigās būs pārvērtušies par 94 latiem. Protams, izmaiņa jau nebūs naudas zīmē, bet preču daudzumā, ko par attiecīgo naudas summu var iegādāties gada sākumā un gada beigās.
Uzkrājot naudu bankā jeb veidojot depozītnoguldījumu, banka mums par to maksā procentus. Šobrīd Latvijas komercbanku gada procentu likmes ir 2,5 %- 4,5 % robežās. Jā, pat visaugstākā likme pilnībā nekompensē šāgada prognozēto inflāciju 6 %? Taču banku uzdevums jau nav kompensēt inflāciju. Bankas uzdevums ir mums piedāvāt iespēju samazināt zaudējumu no inflācijas attiecībā pret savu uzkrājuma summu. Atgriežoties pie piemēra par 100 latiem un inflācijas 6 % gadā, uzkrājot naudu bankā pat ar zemāko procentu likmi 2,5 %, gada beigās 100 lati būs 96,5 lati. Un tas ir par 2,5 latiem vairāk, nekā 100 latus uzkrājot “zeķē”, kad inflācijas ietekmēti gada beigās tie būs 94 lati.
Vita Vīksna, AS “Latvijas Krājbanka” Vidzemes reģiona vadītāja
