Mednieku kluba “Ievugravas” biedram Gatim Bogdanovam šī ir tikai trešā sezona, kopš viņš kļuvis par mednieku. Nesen viņam izdevās nomedīt arī savu pirmo alni.
Mednieku kluba “Ievugravas” biedram Gatim Bogdanovam šī ir tikai trešā sezona, kopš viņš kļuvis par mednieku. Nesen viņam izdevās nomedīt arī savu pirmo alni.
Pagājušajā gadā Gatis vairākus vakarus pēc kārtas devās medībās uz gaidi, tomēr viņam tā arī neizdevās redzēt un nomedīt alni, lai gan svaigas pēdas viņš atrada katru rītu un dzīvnieks kaut kur tālāk iekšā mežā brīkšķinājās. Arī šogad vienreiz aizejot medībās, Gatim neveicās, lai gan citi mednieki apgalvoja, ka alnis tur esot, jo bija dzirdējuši to baurojam.
“Kad nākamreiz devos uz to vietu, dzirdēju, ka netālu no manis nobrīkšķ krūmi. Sastingu kā sālsstabs. Es gāju pa stigu, bet alnis gāja paralēli man nedaudz tālāk iekšā mežā. Kā alnis brīkšķinādams gāja uz priekšu, tā arī es centos vieglā riksīti paskriet tālāk, kā apstājās – stāvēju arī es. Skrienot uz priekšu caur krūmiem, ievēroju, ka dzīvniekam ir ragi, tātad tas ir bullis un to var šaut. Nākamajā pārskrējienā nonācu vietā, kur viss bija labi pārredzams, un nostājos uz gaidi. Kā alnis parādījās, tā izšāvu, un dzīvnieks nokrita zemē,” atceras mednieks. Taču tās vēl nav šā stāsta beigas, patiesībā interesantākie notikumi ir vēl tikai priekšā.
Apcerot iespēju, ko darīt tālāk, Gatis devās pie gulošā dzīvnieka.
“Es biju laimes pārņemts. Jau piecas minūtes stāvēju divu metru attālumā no aļņa un zvanīju draugiem, lai dodas palīgā, kad alnis pēkšņi cēlās kājās un bruka man virsū ar saviem lielajiem ragiem. Sapratu, ka aizmukt man nav iespēju, jo visapkārt bija gara zāle un krūmi, tādēļ lēcienā metos sānis, tomēr dzīvnieks ar korpusu trāpīja man – saņēmu sitienu pa kāju, nākamajā dienā sāpēja arī ribas. Situācija diez cik patīkama nebija, jo bise bija nokritusi un alnis tai uzvēlies virsū. Tad šis milzenis vēlreiz rāvās uz priekšu, bet man radās iespēja tikt klāt bisei un nošaut viņu,” savus piedzīvojumus stāsta mednieks. Viņš vērtē, ka šis ir ļoti neparasts gadījums.
“Aizšautas meža cūkas ir ļoti bīstamas, tās brūk virsū cilvēkiem, bet aļņi parasti mūk prom. Šis laikam saprata, ka aizmukt nebūs iespējas, tāpēc uzbruka pats,” spriež Gatis.
Lai gan lielais dzīvnieks varēja mednieku arī savainot, par laimi, medību iznākums bija veiksmīgs.
