Saeima ceturtdien pieņēma nākamā gada valsts budžetu, tieši tādēļ gandrīz 200 iestāžu arodbiedrību pārstāvji piketēja pie Saeimas nama, lūdzot palielināt algas. Gulbenes rajona izglītības darbinieku arodbiedrību pārstāvēja Rasma Vanaga.
Saeima ceturtdien pieņēma nākamā gada valsts budžetu, tieši tādēļ gandrīz 200 iestāžu arodbiedrību pārstāvji piketēja pie Saeimas nama, lūdzot palielināt algas. Gulbenes rajona izglītības darbinieku arodbiedrību pārstāvēja Rasma Vanaga.
Pedagogu prasība paaugstināt darba samaksu par 60 latiem ar nākamā gada 1.janvāri netiks īstenota, algu palielinās par 20 latiem. Pēc piketa, kura laikā neviens no valdības īpašu interesi par pedagogu problēmām neizrādīja, arodbiedrības pārstāvji vienojās par dienas brīdinājuma streika rīkošanu. No Gulbenes rajona 33 izglītības iestādēm pašlaik streikam nav gatava tikai viena.
Streika diena vēl nav noteikta, jo saskaņā ar Streika likumu Izglītības ministrijai vēl būs jāiesniedz arodbiedrībām atbilde un jāizveido izlīgšanas komisija. Ja komisija nepanāks vienošanos, izglītības darbinieku arodbiedrība ar lēmumu noteiks streika datumu.
Streika formas var būt dažādas. Arī Gulbenes rajonā streika gadījumā būs dažādas formas: viena skola varētu streikot dienu, cita – trīs stundas vai arī tikai atbalstīt streiku morāli, jo, ja pirmsskolas izglītības iestāde nestrādās, kur vecāki vedīs savus bērnus?
“Nav runa par to, cik pedagogs vidēji saņem, bet gan – par kādu darba slodzi viņš to saņem. Skolotājs strādā divas slodzes. Pētījumi rāda, ka pedagogi nakts stundās gatavojas, meklē informāciju. Šodienas skolēns vēlas saņemt augstvērtīgu izglītību.
Rajona skolas atbalsta brīdinājuma streiku
“Vai pedagogs, strādājot tādu slodzi un vēl papildu darbu, var būt gatavs katru rītu iet klases priekšā un dot to, ko skolēns prasa? Skolotājs vienkārši fiziski nav spējīgs to izdarīt,” saka Gulbenes rajona izglītības darbinieku arodbiedrības padomes priekšsēdētāja Rasma Vanaga.
Viņa atzīst, ka skolotāji neprasa neko īpašu – vien normāli dzīvot, strādājot slodzi. Par to būtu jāsaņem pienācīgs atalgojums. Ja pedagogs strādātu tikai slodzi, nevarētu katru dienu nopirkt baltmaizi, par avīzi un žurnālu nemaz nerunājot.
Augstas prasības ir skolotāja profesionālajam līmenim, bet viena kursa diena maksā vidēji no 15 līdz 20 latiem. “Beigās skolotājs ir nodzīts kā vecs kleperis un ir nervozs,” saka Izglītības pārvaldes speciāliste un arī skolotāja Aīda Rozentāle.
“Es neesmu par to, ka jāstreiko. Taču kāda ir valdības vīru attieksme pret pedagogu un cilvēku! Piketā noteica, ka varam stāvēt 50 metrus no ietves. Demokrātijas robeža ir 50 metrus no ietves? Mēs neejam ar ieročiem. Mēs vienkārši ejam aizstāvēt savas cilvēktiesības. Ceturtdien neviens pie mums neiznāca, vien daži opozīcijas deputāti, kas nemaz nespēja atbildēt uz mūsu jautājumu, vai viņi zina, cik maksā litrs piena? Viņi to nezina,” saka R.Vanaga.
Viņa piekrīt, ka šobrīd, kad jau ir pieņemts nākamā gada budžets, streiks nedos reālu algas palielinājumu. Arodkomiteju priekšsēdētājiem vajadzēs vēl diskutēt par to. “Valstī aizmirst, ka svarīgākais ir cilvēks. Katastrofāli trūkst skolotāju – fiziķu, ķīmiķu, matemātiķu un angļu valodas skolotāju. Nav, kas zēniem māca arodmācību. Kas notiks, kad pensionēsies minēto priekšmetu skolotāji? Jaunu speciālistu vienkārši nav,” uzsver R.Vanaga.
