Laikraksta “Dzirkstele” 18.oktobra numurā izlasīju materiālu “Visu nosaka iedzīvotāju attieksme”, kurā pilsētas privātmāju īpašnieki aicināti ievērot kārtību un pilsētas domes apstiprinātos saistošos noteikumus.
Laikraksta “Dzirkstele” 18.oktobra numurā izlasīju materiālu “Visu nosaka iedzīvotāju attieksme”, kurā pilsētas privātmāju īpašnieki aicināti ievērot kārtību un pilsētas domes apstiprinātos saistošos noteikumus.
Uzskatu, ka 2003.gadā izstrādātie noteikumi nav līdzējuši mūsu pilsētai kļūt sakoptākai un kārtīgākai. Šie noteikumi ir apstiprināti tikai viena iemesla dēļ – lai no iedzīvotājiem iekasētu soda naudu par to neievērošanu.
Noteikumos par sabiedrisko kārtību, teritorijas un tajā esošo dzīvojamo, sabiedrisko un ražošanas ēku uzturēšanu un labiekārtošanu Gulbenes pilsētā norādīts, ka privātmājai piegulošā teritorija jāsakopj ne tikai agri no rīta, bet pēc vajadzības. Pēc kādiem kritērijiem tiek noteikts “pēc vajadzības”?
Arī pie manas privātmājas aug koki, lapas no tiem krīt bez pārtraukuma, bet ir taču jāsaprot, ka tās ir koku lapas, nevis sadzīves atkritumi, kas nekavējoties jāsavāc. Rudens nav iedomājams bez lapkriša. Iedomāsimies situāciju – agri no rīta savācu kritušās lapas, bet pēcpusdienā to klājiens atkal ir tik biezs, ka nekas neliecina par manu darbību. Tad no Gulbenes pilsētas domes atskan zvans policijas pārvaldē, ka konkrētā persona neievēro saistošos noteikumus. Pie manis ierodas iecirkņa pilnvarotais, lai rakstītu administratīvo pārkāpumu protokolu. Piebildīšu, ka iecirkņa pilnvarotie izprot situāciju, tāpēc arī protokolā ierakstīts, ka no bērziem krīt lapas. Pēc protokola uzrakstīšanas tiek sasaukta administratīvā komisija, kurā ir gan Gulbenes pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Valtis Krauklis, gan zemes ierīcības nodaļas vadītājs Imants Sprudzāns. V.Krauklis vaicā, kāda ir maksimālā soda nauda, kas man piemērojama tikai tāpēc, ka neesmu sakasījis lapas ārpusē aiz sētas, kas iežogo privātīpašumu. Uzzinu, ka maksimālā soda naudas summa ir 50 lati, tātad tik arī man jāmaksā. Tiklīdz ieminos, ka pēc taisnības vērsīšos tiesā, situācija, attieksme un viss pārējais mainās. Arī soda naudu man nevajag maksāt. Kāpēc nevajag? Tāpēc, ka visi šie noteikumi būtībā ir nelikumīgi, lai gan ir norāde, ka tie izdoti saskaņā ar likumu par pašvaldībām. Tomēr šajā likumā ir noteikts, ka tad, ja pilsētas vara iedzīvotājiem uztic veikt pienākumus, ar kuriem būtu jātiek galā pašvaldībai, tad iedzīvotājiem par to jāsaņem kompensācija. Tā var būt noteikta naudas summa, privātajai teritorijai piegulošo pašvaldības īpašuma daļu var iznomāt un tamlīdzīgi. Ņemot vērā personīgo pieredzi, iedzīvotājiem, kuriem par lapu nesavākšanu raksta administratīvo protokolu un nosaka soda naudu, iesaku nekavējoties pēc palīdzības vērsties tiesā. Tā vien šķiet, pilsētas dome uzskata, ka, ja iedzīvotājus nesodīs, viņi nesapratīs, ka rudenī jāsavāc lapas, un pilsēta grims netīrībā. Tā nebūs!
Pilsētas domes labiekārtošanas iestādes vadītāja Ligita Miezīte sarunā ar žurnālisti skaidro, kāda kārtība valdījusi pie vienas un otras varas, bet es atceros, ka padomju laikā jau pulksten piecos no rīta pa pilsētas centrālajām ielām brauca neliels traktors ar buldozera lāpstu priekšā un birsti aizmugurē, savākdams un saslaucīdams visus atkritumus gan uz ielas, gan gājēju ietvēm. Kur tas traktors ir šodien, es nejautāju. Taču kāpēc tā vietā nav iegādāts otrs? Ir taču pagājuši 15 gadi, bet nekas nav mainījies.
Blakus mājā dzīvo pensionāre, kas pārvietojas ar divu spieķu palīdzību. Skaidrs, ka viņai fiziski nav pa spēkam pēc vajadzības, kā vēlas pilsētas dome, rudenī savākt šīs lapas, tāpēc viņa no savas nabaga pensijas desmit latus maksā kaimiņienei – arī pensionārei, lai tā palīdz noslaucīt ietvi. Kāpēc tas būtu jādara? Pensionāre, kas saņem šos desmit latus, valstij nodokļus nemaksā. Atkal nelikumības. Netālu no manas mājas nesen tika pārdota māja, kas pirms tam bija pilsētas domes īpašums. Kāpēc tad, kad tās apkārtne grima atkritumos, nevienam tas nerūpēja?
Lai ievērotu noteikumus, es nevaru aizbraukt apciemot savu krustmāti, jo man jāstāv ar slotu un grābekli pie mājas, lai sakoptu ietvi, bet kaimiņam, kas mīt ielas pretējā pusē, ietves nav, arī problēmu nav. Kad bildu, kur te taisnība, man ieteica, lai pāreju dzīvot uz ielas pretējo pusi. Man nav saprotami, kā amatpersona var tā sacīt.
Vēl jautājums, kāpēc pilsētas dome neseko, cik bieži tiek tīrītas kanalizācijas akas? Uzskatu, ka jau 15 gadus nevienam tās nerūp, lai gan mums ir izveidots speciāls dienests, kam būtu ar to jānodarbojas. Kāda jēga, piemēram, uz Rīgas ielas iztīrīt vienu kanalizācijas aku, ja par tām, kas atrodas tai blakus, tiek piemirsts. Esmu ievērojis, ka trešo mēnesi pie veikala “Santa” kanalizācijas akai lūka gandrīz ir iebrukusi, tāpēc akā iebāzts koks. Tā vien šķiet, ka aka netiek sakārtota aprēķina dēļ, lai varētu no kāda iekasēt kārtējo soda naudu. Tas, ka ielas vidū no nesakārtotas kanalizācijas akas tek kanalizācijas ūdens, tiek uzskatīts par normālu, bet, ja pēcpusdienā pie manas mājas vārtiem nav savāktas lapas, tā ir sodāma rīcība.
