Tirzmalieši uz dievkalpojumiem Tirzas luteriski evaņģēliskajā baznīcā pulcēsies tikai nākamajā vasarā, jo šobrīd dievnamā notiek vērienīga restaurācija.
Tirzmalieši uz dievkalpojumiem Tirzas luteriski evaņģēliskajā baznīcā pulcēsies tikai nākamajā vasarā, jo šobrīd dievnamā notiek vērienīga restaurācija.
Tirzas baznīcas kalnā realizē trīs projektus, no kuriem divi saistās ar baznīcas restaurāciju, bet viens – ar sakrālā tūrisma infrastruktūras izveidi.
Ar būvniecību saistīto darbu veic firma SIA “Ozols LG”, bet baznīcas iekštelpu restaurāciju vada restaurators Dins Kopštāls no Rīgas.
Gandrīz 180 gadu vecā dievnama pamatos un sienās ir plaisas, kuru rašanos veicinājuši lietusūdeņi, jo ēkai ir mazs jumta pārlaidums. Lai apturētu plaisu veidošanos un pamatu bojāšanos, visapkārt baznīcai ir izveidota apmēram pusotru metru plata josla, kas pildīta ar granti, ierīkotas kontrolakas un caurules, pa kurām lieko ūdeni novadīs prom no baznīcas pamatiem. Par filtrācijas materiālu izmantoti nelieli laukakmeņi. Hidromeliorācijas joslu pēc darba pabeigšanas noklās ar oļiem.
Tirzas draudzes priekšnieks Uldis Ķikulis stāsta, ka sākotnēji bijusi iecere apkārt baznīcai likt ūdens notekcaurules un pamatu stiprinājumus, bet celtne ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, tāpēc saglabājams tā sākotnējais izskats. Lai saglābtu balsta kolonnas pie ieejas un pašā dievnamā, to apakšējā daļā urbti caurumi, pa kuriem injicēta ķīmiska viela, kas neļaus mitrumam sūkties uz augšu.
D.Kopštāls stāsta, ka baznīcu restaurējot pirmo reizi. Šobrīd kopā ar viņu strādājot vēl četri cilvēki.
“Darāmā iekštelpās ir daudz. Ar cirvīti nācās no baznīcas iekšējām sienām un kolonnām vietās, kur ir visvairāk bojāts apmetums, nokalt virsējo slāni. Atjaunojām arī griestus virs altārdaļas, kas mitruma dēļ draudēja iebrukt,” stāsta restaurators.
“Būtībā baznīcas restaurācija sākās pagājušajā gadā ar dažādu dokumentu kārtošanu, sazināšanos ar Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas konsistoriju un tamlīdzīgi. To plānots pabeigt nākamā gada 1.augustā. Dievnama 180 gadu jubileju esam iecerējuši rīkot reizē ar kapusvētkiem Tirzas Kancēna kapos,” stāsta draudzes priekšnieks.
Tirzas pagasta attīstības biedrība baznīcas atjaunošanai no valsts līdzekļiem piesaistījusi 10 700 latus. 1000 latu piešķīris Kultūrkapitāla fonds, 9700 latus – Valsts tūrisma aģentūra. Pa šiem līdzekļiem plānots veikt ne tikai baznīcas restaurāciju, bet arī atjaunot baronu Ceimernu kapliču, sakārtot mācītāja atdusas vietu un citu. Ar pagasta iedzīvotāju kopīgiem spēkiem, taupot līdzekļus, ir sakopts baznīcas kalns, no kura tagad uz visām pusēm skatienam paveras rudenīgi skaista ainava.
Arī pati baznīca restaurācijā iegulda savus līdzekļus – 15000 latu, kas rasti, pēc saskaņošanas ar konsistoriju, pārdodot mācītājmāju ar ābeļdārzu un 15 hektāriem zemes. “No naudas atteicāmies, bet noslēdzām barteri ar pircēju, ka viņš par šo summu palīdzēs atjaunot dievnamu,” stāsta U.Ķikulis.
Baznīcā plānots sakārtot arī elektroenerģijas padevi un atjaunot centrālo lustru, kurā līdz šim dedzināto parafīna sveču vietā turpmāk degtu elektriskās sveces. Baznīcā elektriskais apgaismojums bijis tikai pie ērģelēm. Pie altāra izvietos divus prožektorus, kas izgaismos altārgleznu. Elektriskais apgaismojums paredzēts arī mācītāja ģērbtuvē.
“Tālākā iecerē, kad tam būs nauda, gribētu pirmos četrus baznīcas solus izveidot apsildāmus ar elektrību. Ideju aizguvu baznīcā Balvos,” stāsta draudzes vecākais. Viņš saka, ka Tirzas baznīca tāpat kā Rīga nekad nebūšot gatava, jo darāmā te ir ārkārtīgi daudz.
