Otrdien, 18.oktobrī, Stradu pamatskolā notika kārtējā dabas lieguma “Mugurves pļavas” zemju īpašnieku sanāksme, kurā kopā ar speciālistiem apsprieda dabas lieguma aizsardzības un izmantošanas noteikumu projektu.
Otrdien, 18.oktobrī, Stradu pamatskolā notika kārtējā dabas lieguma “Mugurves pļavas” zemju īpašnieku sanāksme, kurā kopā ar speciālistiem apsprieda dabas lieguma aizsardzības un izmantošanas noteikumu projektu.
Edgars Pušpurs laikrakstam stāsta, ka viņam šajā dabas liegumā pieder zemes aptuveni 20 hektāru platībā. “Tas ir labi, ka uzklausa zemju īpašniekus. Citādi bija sajūta, ka mums visu vēlas tikai aizliegt,” saka viņš.
E.Pušpurs otro gadu savā zemē veic pļavu bioloģisko appļaušanu un par to saņem naudu. Viņa pakalpojumus pļaušanā izmanto arī citi zemju īpašnieki.
“Izskanēja priekšlikums lieguma teritorijā aizliegt medības. Kāpēc? Tas visu tikai sarežģīs,” uzskata E.Pušpurs. Viņš un citi zemju īpašnieki arī uzstāja, ka nedrīkstētu būt ierobežojumi bebru veidoto aizsprostu nojaukšanā. “Manās zemēs šī problēma gan nav aktuāla. Bebri nodara postu, būvējot sprostus notekgrāvjos. Manā zemē tādu nav,” saka E.Pušpurs.
Kaut arī tūristu piesaiste un iespējamā peļņa šajā nozarē esot modes lieta, ko nav aizliegts piekopt arī dabas liegumā, tomēr pagaidām E.Pušpuru tas nesaista. Viņš uzskata, ka tūrisma piesaistē ir jāiegulda daudz līdzekļu un jāgaida, kad tie atmaksāsies, kas varot arī nenotikt.
E.Pušpura zemes liegums pieguļ arī Pededzes upei. Aktuāla ir Pededzes ozolu atsegšana no krūmiem, tos izcērtot. Vai to ir jādara un vai tas ir izdevīgi, par to viņš vēl šauboties. Pēc E.Pušpura domām, pagaidām šādas aktivitātes neatmaksājoties. Turklāt nepietiks tikai nocirst krūmus, vēl turpmākos desmit gadus būšot jāpļauj atvases.
Savukārt kāds cits zemju īpašnieks liegumā “Mugurves pļavas”, kas vēlējās palikt anonīms, laikrakstam saka, ka šādās sanāksmēs notiekot vērtīga informācijas apmaiņa.
“Zemju īpašniekiem vajadzētu šādās sanāksmēs piedalīties. Lieguma aizsardzības noteikumu projekta izstrādātāji visu nezina. Strīdos dzimst patiesība,” saka viņš.
Esot skaidrs, ka ir izdevīgi kopt palieņu pļavas, appļaut zāli tajās. Vidēji par hektāra pļavu sakopšanu dabas liegumā var nopelnīt līdz 170 latu. Tas esot divreiz mazāk nekā citur Eiropā, tomēr atspaids ir jūtams.
“Pašlaik ir tā, ka cilvēki nedrīkst neko darīt dabas lieguma mežos. Pat kritalas izvākt nedrīkst. Tāpēc cilvēkiem jāzina – viņi par to saņems kompensāciju,” uzsver zemes īpašnieks.
Savukārt par Mugurves pļavu zāles pļaušanu viņš atgādina: “Ir noteikts, ka pļaut nevajag ātrāk kā ar 10.jūliju. Tas viss tāpēc, ka griezēm pļavās ir bērni. Zāli nedrīkst pļaut līdz zemei, vajag pļaut 10 līdz 15 centrimetrus virs zemes. Zāle pļaujama līdz 10.septembrim. Tas jādara iespējami vēlāk, jo gadās, ka griezei mēdz būt otrais bērnu perējums,” saka viņš.
Dabas lieguma “Mugurves pļavas” platība ir 317 hektāri (Stradu pagastā – 269 hektāri un Litenes pagastā – 48 hektāri).
