Var piekrist nesenajā Latvijas inteliģences 60.konferencē dzirdētajam, ka pašlaik Latvijā būtiskas reformas vairs nav nepieciešamas, izņemot vienu nozari – tās ir pašvaldības.
Var piekrist nesenajā Latvijas inteliģences 60.konferencē dzirdētajam, ka pašlaik Latvijā būtiskas reformas vairs nav nepieciešamas, izņemot vienu nozari – tās ir pašvaldības.
Domājot par attīstību, mēs vairs nedrīkstam domāt abstraktās kategorijās, jo reģionālās atšķirības starp Rīgu un citām Latvijas vietām turpina pieaugt un turpinās cilvēku aizplūšana no laukiem. Tādēļ ir nepieciešami konkrēti instrumenti vienmērīgas attīstības veicināšanai ne tikai Rīgā un citās lielākajās Latvijas pilsētās, bet arī ikvienā Latvijas vietā. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) kā vienu instrumentu, ar kura palīdzību šo mērķi sasniegt, saskata pašvaldību lomas stiprināšanu, tostarp arī ar reformu palīdzību.
Lai nostiprinātu pašvaldību lomu, nepieciešams veikt divas reformas – jānobeidz uzsāktā administratīvi teritoriālā reforma jeb, citiem vārdiem sakot, pagastu apvienošanās novados un jāīsteno reģionālā reforma jeb reģionālo pašvaldību (apriņķu) izveidošana. Lai izprastu abu šo, pēc savas būtības atšķirīgo, reformu nepieciešamību, nedaudz iedziļināsimies to būtībā.
Administratīvi teritoriālā reforma
Patlaban Latvijā ir 530 pašvaldības. Daudzās iedzīvotāju skaits nepārsniedz pat tūkstoti. Pašvaldību budžeta apjoms ir tieši atkarīgs no iedzīvotāju skaita tajā, tāpēc šo mazo pašvaldību budžets ir niecīgs un tās nespēj pilnvērtīgi veikt tām uzticētās funkcijas, nemaz nerunājot par investīcijām attīstībā – skolu renovācijā, sporta zāļu būvniecībā, jaunu darbavietu veidošanas veicināšanā un līdzīgos projektos. Lai veicinātu attīstību šajās teritorijās, nepieciešams, apvienojoties novados, veidot lielākas un finansiāli spēcīgākas pašvaldības.
Reformas galvenais mērķis ir pašvaldības sniegto pakalpojumu kvalitātes uzlabošana, kā arī uzņēmējdarbības attīstības un iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanas veicināšana, piemēram, izveidot spēcīgu sociālo, juridisko dienestu, piesaistīt dažādu attīstības projektu izstrādes augstas kvalifikācijas speciālistus un tamlīdzīgi. Veidojot novadu, pašvaldības savieno savus finansiālos resursus, iegūstot spēcīgāku finansiālo bāzi, kuru jau ir iespējams izmantot attīstības projektiem, un ar līdzfinansējumu iesaistoties nozīmīgākos Eiropas Savienības finansētajos projektos, kurus pagasts ar savām finanšu iespējām nespētu realizēt.
Šā gada 22.septembrī Saeima trešajā lasījumā pieņēma grozījumus Administratīvi teritoriālās reformas likumā, kas paredz par katru novadā ietilpstošo pilsētas un pagasta teritoriālo vienību piešķirt līdzekļus no valsts budžeta 100 000 latu pašvaldību infrastruktūras attīstībā. Ja pašvaldības vadītājam savs krēsls ir svarīgāks par pašvaldības attīstību, šo iespēju, protams, var neizmantot, taču tālredzīgākie pašvaldību vadītāji daudzviet Latvijā ar kaimiņiem jau ir uzsākuši pārrunas par izdevīgāko novadu izveidošanas modeli.
Novada pagastos un novada pilsētās tiks saglabāti pakalpojuma centri, kuros iespējams saņemt visus pakalpojumus, ko pirms tam sniedza pagasta vai pilsētas pašvaldība, tādēļ iedzīvotājiem nav jāuztraucas par to, ka līdz pašvaldībai būs jāmēro daudz garāks ceļš. Būtisks uzlabojums ir tas, ka novada dome var noteikt papildu vēl vairākus pakalpojuma centrus citās novada apdzīvotajās vietās, kur pirms tam šādi pakalpojumi nebija iespējami. Tāpat nav jāuztraucas par to, ka pazudīs vēsturiskie pagastu nosaukumi – novados ietilpstošie pagasti un pilsētas saglabā teritoriālo vienību statusu un tāpēc to arī nosaukumu.
Esmu ieplānojis arī personīgi apmeklēt visus Latvijas rajonus, lai pašvaldību vadītājus informētu par novadu veidošanu, atbildētu uz viņu jautājumiem un uzklausītu viņu viedokli. Daudzos rajonos jau esmu paguvis viesoties – Gulbenes, Valkas, Liepājas, Limbažu, Rēzeknes, Saldus, kā arī citos rajonos, un jāsecina, ka interese par novadu veidošanu ir liela.
Reģionālā reforma
Vēl viens instruments pašvaldību lomas stiprināšanai ir reģionālo pašvaldību izveidošana, jo pašreizējo rajonu nepietiekamais teritorijas lielums un iedzīvotāju skaits neļauj tām optimāli pildīt reģionālās pašvaldības līmenim raksturīgās funkcijas. Saskaņā ar RAPLM izstrādāto likumprojektu “Reģionālo pašvaldību likums” līdz 2007.gada 1.janvārim tiks izveidoti pieci reģioni, kuru galvenie uzdevumi būs:
* sadarbības koordinēšana starp valsts iestādēm un pašvaldībām;
* reģiona attīstības plānošana un šo plānu īstenošana;
* sadarbība un kopēju projektu veidošana ar citu valstu reģioniem;
* citas reģiona attīstību veicinošas funkcijas.
Reģionu pašvaldības tiks izveidotas, savienojot rajona padomju un plānošanas reģionu funkcijas un finanses, tādēļ papildu izdevumi no valsts budžeta nebūs nepieciešami. Pašreiz Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi, kas domāti reģionu attīstībai, reģionos nonāk nepietiekamā apjomā. Tādēļ nepieciešams mainīt nākamā Eiropas Savienības (ES) programmēšanas perioda no 2007. līdz 2013.gadam struktūrfondu pārvaldes shēmu. Paredzot tajā reģionālo pašvalību iesaisti, būtu lielāka pārliecība, ka beidzot ES finansējums tiks mērķtiecīgi novirzīts reģionālajai attīstībai, tādēļ ir nepieciešams šīs reģionālās pašvaldības izveidot līdz nākamā ES programmēšanas perioda sākumam – līdz 2007.gadam.
Konsultācijas ar nozaru ministrijām, Latvijas Pašvaldību savienību, ārvalstu kolēģiem un augstām Eiropas Savienības amatpersonām ir nostiprinājušas pārliecību, ka Latvijā ir nepieciešama piecu reģionu izveidošana. Lielo pilsētu asociācija gan iestājas par astoņu (vai pat vairāk) reģionu izveidošanu ar lielajām pilsētām to centros, taču mūsu pārliecība ir, ka lielajās pilsētās attīstība jau notiek un ar reģionu izveidi drīzāk tiek vēl veicināta, nevis bremzēta, – ir nepieciešams veicināt arī pārējo teritoriju attīstību, tādēļ RAPLM izstrādātajā likuma versijā uzsvars tiek likts uz policentriskas attīstības veicināšanu.
Vēl jāuzsver, ka reģionālo pašvaldību un vietējo pašvaldību darbs notiks paralēli – katram pašvaldību veidam ir savas funkcijas, kuras tas pildīs, un reģionālās pašvaldības nekādā ziņā nebūs vietējo pašvaldību “priekšnieki”.
Reformas Nacionālā attīstības plāna kontekstā
Administratīvi teritoriālā reforma un reģionālā reforma pēc savas būtības ir dažādas, tomēr tās savā starpā ir cieši saistītas. Kamēr nav skaidras veidojamo novadu robežas, nebūs iespējams noteikt arī reģionu robežas. Tāpat abas šīs reformas ir jāapsver trešās lielās RAPLM prioritātes – Nacionālā attīstības plāna (NAP) izstrādes kontekstā. NAP ir vidēja termiņa valsts attīstības plānošanas dokuments, kurš noteiks Latvijas attīstības stratēģiju jaunajam ES plānošanas periodam no 2007. līdz 2013.gadam. Arī saskaņā ar NAP pašvaldību lomas stiprināšanai ir ļoti būtiska nozīme, jo tādējādi tiks veicināta līdzsvarota reģionālā attīstība.
Latvijas Nacionālā attīstības plāna izstrādē pašlaik ir iesaistīti vairāk nekā 200 cilvēki – visas iespējamās ieinteresētās puses – uzņēmēji, zinātnieki, nevalstisko organizāciju pārstāvji, pašvaldību pārstāvji, kā arī citi. Sabiedrības apspriešanai Latvijas Nacionālais attīstības plāns tiks nodots nākamā gada sākumā un ikviens varēs īstenot savu viedokli un ierosinājumus, jo šis dokuments ir domāts nevis Eiropai vai kādam citam, bet Latvijas attīstībai, tādēļ svarīgas ir ikviena domas. Tikai iesaistīšanās diskusijās, aktīva dalība plānu un likumu apspriešanā var būt garants Latvijas attīstībai nākotnē.
Ar cieņu – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis
