Iet gadi, mijas gadskārtas. Ir atkal sārto pīlādžu un dzērvju pulcēšanās laiks.
Iet gadi, mijas gadskārtas.
Ir atkal sārto pīlādžu un dzērvju
pulcēšanās laiks.
Ir zelta rudens vakars kapos,
Un tik kluss, ka, liekas, uzrunā mūs
kāds no zemzemes…
Pil svecēm parafīns kā karstās
asaras,
Un atnāk atmiņas… par bijušo…
Nu kapos gulētājus neskar zemes
problēmas,
Te valda miers,
Kā daudziem pietrūkst dienas gaitās.
Mēs nākam atcerēties, izrunāties,
klusēt…
Te sāpes pārtop atmiņās, un tikai
virszemē rit laiks.
