“Dzirksteles” lasītāji, tuvojoties Lāčplēša dienai, mudināja aiziet un apskatīties, kā pašlaik izskatās varoņu atdusas vietas Gulbenes kapsētā Jāņkalniņā.
“Dzirksteles” lasītāji, tuvojoties Lāčplēša dienai, mudināja aiziet un apskatīties, kā pašlaik izskatās varoņu atdusas vietas Gulbenes kapsētā Jāņkalniņā.
Gulbenes Vēstures un mākslas muzeja krājuma nodaļas vadītāja Irina Zeibārte laikrakstu informē, ka Gulbenes kapsētā, Jāņkalniņā, atdusas 1919.gada 31.maijā cīņās par Vecgulbenes atbrīvošanu no padomju varas kritušie 1. (vēlāk 4.) Valmieras kājnieku pulka karavīri. Par apbedījumu liecina piemiņas akmens.
I.Zeibārte klāsta, ka agrāk par šo kapavietu rūpējās un to regulāri sakārtoja gan Tautas fronte, gan muzeja darbinieki, gan zemessargi. Viņai nav informācijas, kas šo darbu turpina tagad. Arī Gulbenes pilsētas domē to uzzināt neizdevās. Taču pašvaldībā ir pārliecināti, ka kapavieta nav pamestas novārtā.
“Dzirksteles” redakcijas darbinieki pārliecinājās, ka karavīru masu atdusas vieta ir apbirusi ar lapām, kā jau tas šajā rudenī mēdz būt. Spozmi zaudējušie rudens ziedi vāzēs liecina, ka cilvēki šo vietu nav aizmirsuši. Iededzām svecītes karavīru piemiņai.
I.Zeibārte atceras, ka apbedījumu vietai Gulbenes kapsētā nav tieša sakara ar Lāčplēša dienu. Šurp gulbeniešiem būtu jānāk un kritušie Latvijas brīvības cīnītāji jāgodina maija pēdējā dienā.
“Atmodas sākumā Lāčplēša dienā nācām uz šo varoņu atdusas vietu, jo tolaik Gulbenē vēl nebija atjaunots Brīvības piemineklis. Tas notika tikai 1992.gadā,” saka I.Zeibārte.
Arī es atceros, ka astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā Gulbenes vecajā kapsētā pie varoņu atdusas vietas 11.novembra naktī, lāpu gaismā, skanot dzejai, godinājām Latvijas brīvības cīnītājus. Viņu piemiņai iededzām sveces. Bija auksta ziemas diena. Sveču liesmiņas sildīja zemi vēl ilgi, nakts tumsā spoži kvēlojot.
Vēstures avoti liecina, ka 1919.gada 31.maijā padomju vara Vecgulbenē krita. Visu apkārtni virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem atbrīvoja Latvijas armija, konkrēti Vecgulbeni – Valmieras 1. (vēlāk 4.) kājnieku pulks. Latvijas armija te ieguva trofejās 15 lokomotīves, 810 vagonus, šaursliežu bruņoto vilcienu, 2 smagos un 2 vieglos lielgabalus, pāri par 40 ložmetējiem. Kopš tiem laikiem Vecgulbenes vecajos kapos, Jāņkalniņā, atrodas par Vecgulbenes atbrīvošanu kritušo Valmieras pulka karavīru (ir ziņas par 11 karavīriem) kaps. 1934.gadā ar Gulbenes aizsardžu gādību tur tika uzlikts piemineklis, kas nenopostīts saglabājies visu padomju laiku, jo bija ieaudzis krūmos un nezālēs.
