Mēdz teikt, ka katrs cilvēks savu individuālo īpatnību dēļ dzīvi redz, izjūt pa savam. Par vienu un to pašu joku dažs smejas, citam smiekli nenāk.
Mēdz teikt, ka katrs cilvēks savu individuālo īpatnību dēļ dzīvi redz, izjūt pa savam. Par vienu un to pašu joku dažs smejas, citam smiekli nenāk. Par ko kāds apvainojas, cits neredz iemeslu šādai reakcijai. Mēs esam tik dažādi. Atšķirīgi. Kaut vai attieksmē pret klaiņojošie kaķiem! Ja vienam liekas, ka tie visi jānožmiedz, tad cits klaiņojošajiem minkām ik vakaru pagalmā nes ēdamo un ap kaklu uzliek siksniņu, lai tikai dzīvnieku ķērāji tiktu maldināti, lai viņi domātu, ka šiem kaķiem ir saimnieki un mājas. Kurš viedoklis ir pareizais? Bet ir situācijas, kuras viennozīmīgi varam nosaukt par aplamām, neiedomājamām. Taču tās ir ikdienas situācijas!
Kāda čigānu tautības paziņa nesen man teica, ka nekad vēl viņas tautieši ikdienas situācijās nav piedzīvojuši tādu diskrimināciju kā tagad. Radiniecei – jaunai meitenei ar augstskolas izglītību – divreiz atteikts darbs, līdzko potenciālais darba devējs izlasīja viņas pasē tautību.
Daudzbērnu māte, latviete, diendienā izjūt pazemojumu, skaitot santīmus un pērkot veikalā nocenotus pārtikas produktus. Nereti viņai jādzird komentāri, ka nav pratusi izmantot kontracepcijas līdzekļus, tāpēc tagad jācieš. Bet sievietes vecākā meita, kas pati jau ir māte (turklāt – vientuļā), pēc dekrēta atvaļinājuma, atgriežoties darbā, tur izrādījās negaidīta, nevēlama un atlaista.
Kāda nenosakāmas tautības un vecuma 70 gadus veca vientuļa pensionāre nevar līzingā iegādāties jaunu ledusskapi, jo viņa ir par vecu, 56 latu pensija ir pārāk maza.
Savukārt uz ielas nokritušais alkoholiķis un bomzis bezspēkā raud, jo viņam nav kur iet, nav spēka piecelties. Garāmskrejošie bērni viņu apsmej un spārda.
Ar šizofrēniju slima sieviete dzimtajā pagastā nevar atrast darbu arī pie tiem, kam darba roku trūkst.
Tie visi ir neiecietības piemēri. Neiecietība – tā nav tikai to cilvēku, kas izjutuši šādu pārestību, problēma. Tā ir sabiedrības diagnoze.
Rīt, 16.novembrī, jau otro reizi Latvijā būs Starptautiskā Iecietības diena, kuras laikā norit Eiropas Komisijas kampaņa “Par dažādību. Pret diskrimināciju”. Starptautiskās Iecietības dienas mērķis ir apliecināt, ka dažādība nav trūkums. Ikvienam ir izvēles tiesības būt citādam, atšķirīgam. Reizēm tā nav izvēle, bet liktenis, iedzimtība. Citādības respektēšana ir attīstītas demokrātijas iezīme sabiedrībā.
Šī ir diena, kad varam lūgt Dievu. Katrs pats par sevi, savu tuvo un mīļo citādību. Šī ir diena, kad varam izvērtēt, cik katrs ikdienā esam iecietīgi pret līdzgaitniekiem. Portāli “www.dialogi.lv” un “www.politika.lv” rīt aicina visus piedalīties interaktīvās aptaujās par savu personīgo un sabiedrības iecietības līmeni.
16.novembris ir UNESCO Konstitūcijas (1945) parakstīšanas gadadiena, un pirmo reizi kā Starptautiskā Iecietības diena tā atzīmēta 1996.gadā.
