Vai, cītīgi kopjot zobus, varam iemantot baltu pērļu rindu mutē? Varbūt baltie zobi ir tikai nesasniedzams mīts, jo ikdienā starp cilvēkiem, kas ir blakus, retajam varam redzēt Holivudas zvaigznes cienīgu smaidu.
Vai, cītīgi kopjot zobus, varam iemantot baltu pērļu rindu mutē? Varbūt baltie zobi ir tikai nesasniedzams mīts, jo ikdienā starp cilvēkiem, kas ir blakus, retajam varam redzēt Holivudas zvaigznes cienīgu smaidu. Ja nu vienīgi zobu vietā ir protēzes, tad gan.
Ko par to saka Mutes veselības centra ārste koordinatore, zobārste Viola Medniece, kuras pārraudzībā ir Alūksnes, Balvu Gulbenes un Madonas rajons.
– Kādas vecuma grupas pārstāvji ir Mutes veselības centra mērķauditorija?
– Sākot jau ar zīdaini, kam vēl nav zobu mutē, un beidzot ar veco cilvēku, kam vairs nav savu zobu, – visi šie cilvēki ir mūsu mērķauditorija. Tomēr lielākā uzmanība veltīta bērniem, lai viņiem būtu mazāk problēmu ar zobiem, kad būs jau kļuvuši pieauguši cilvēki.
– Mutes veselības centrs nodarbojas arī ar statistikas datu vākšanu un apkopošanu.
– To sākām darīt kopš brīža, kad izveidojās reģionālais Mutes veselības centrs, kura pārraudzībā ir Limbažu, Valkas, Cēsu, Gulbenes, Valmieras, Madonas, Alūksnes un Balvu rajons. Tas bija 1999.gadā. Kad bija pagājuši pieci gadi, izvērtējām situāciju un to, vai ieguldītajam darbam ir bijuši rezultāti. Mūsu izpētes auditorija bija 6 un 12 gadus veci bērni. Bērnudārzos visu šo laiku dalīja fluora tabletes. Pēc piecus gadus ilgas to lietošanas gribējām zināt, vai kaut kas ir mainījies. Situācija ir visai līdzīga, sevišķi to varu teikt par četriem rajoniem – Gulbenes, Alūksnes, Balvu un Madonas. Pilsētās situācija ir nedaudz sliktāka nekā laukos. Salīdzinoši sliktāka situācija ir Madonā, Balvos – vislabākā, bet Alūksnē un Gulbenē situācija ir līdzīga. Vērtēšanas kritērijs ir tā saucamais KPE indekss. Tas nozīmē – kariess, plombe un ekstrahēts jeb izrauts zobs. Deviņdesmitajos gados šis KPE indekss bija ļoti augsts un sasniedza pat skaitli 9. Praksē esmu pārliecinājusies, ka šis indekss pētāmajai grupai Gulbenes, Alūksnes un Madonas rajonā ir no 3,7 līdz 5,3. Tas nozīmē, ka bērnam 12 gadu vecumā vidēji pieci zobi ir bojāti, plombēti vai izrauti.
– Tātad šis KPE indekss ir situācijas raksturotājs. Jo lielāks tas ir, jo sliktāks zobu stāvoklis bērniem?
– Jā, tā ir. KPE indeksā iekļauti arī zobi, kas plombēti vai jau izrauti. Latvijā zobārstu mērķis ir panākt, lai bērniem līdz 12 gadu vecumam nav bojāto zobu. Pētot tagad sešus gadus vecos bērnus, KPE indekss Gulbenes, Alūksnes un Madonas rajonā ir no 0,8 līdz 1,2. Tas nozīmē, ka uz desmit bērniem sešu gadu vecumā ir viens līdz diviem bojātiem tā saucamajiem “kaula” zobiem.
– Cik plaša bija 6 līdz 12 gadus veco bērnu auditorija, kurai zobu stāvokli pētījāt, sākot ar 1999.gadu?
– Pirms pieciem gadiem tika pārbaudīti visi 6 līdz 12 gadus vecie bērni. Taču tagad pētījām izlases kārtībā. Izvēle bija datora ziņā.
– Žēl, ka pirmsskolas izglītības iestādēs bērni fluora tabletes vairs nevarēs saņemt.
– Mūsu mecenāts bija Ziemeļaustrumu slimokase. Taču ar šo gadu fluora tablešu iegāde un lietošana ģimenēs ir bērnu vecāku brīvprātīga izvēle. To var atbalstīt pašvaldības, ja vēlas. Taču valsts no šādām atbalstīšanas programmām ir atteikusies.
– Fluora tabletes uzlabo zobu stāvokli, tas taču pārskata periodā ir pierādījies?
– Domāju, ka jā. Par fluora veselīgumu gan laiku pa laikam sabiedrībā diskutē. Fluors nav pārtikas produkts. To neēd. Ja fluoru – tabletes vai zobu pastu – “ēdīs” lielos daudzumos, protams, notiks organisma saindēšanās. Pasaulē ir viens bezprecedenta gadījums, kad ASV kāda pusaudze mira no saindēšanās ar fluoru. Taču atklājās, ka meitene dienā ēdusi vairākas tūbas ar zobu pastu, jo viņai garšoja. Viņa ēda zobu pastas, kurām pievienots fluors.
Vienmēr esmu uzskatījusi, ka ir jāievēro normas. Bērniem ir jālieto speciāli viņiem domāta zobu pasta. Ja pamācībā ir teikts, ka uz birstes ir jāuzklāj tik daudz pastas kā zirnis, tad vairāk arī nevajag.
– Kā vēl citādi katrs varam diendienā uzņemt nepieciešamo fluora devu?
– Vajadzīgo šā mikroelementa daudzumu varam saņemt, ja katru dienu izdzeram vairākas tases stipras melnās tējas. Dabā fluors mēdz būt tikai savienojumos ar citiem mikroelementiem. Dzeramais ūdens satur fluoru, taču nepietiekamā daudzumā. Latvijā vienīgi Dobelē un tās apkaimē fluora dabiskais saturs ūdenī ir tuvu optimālajai normai 1 miligramam ūdens litrā. Dobelē – 0,89 miligrams. Gulbenes pusē – 0,68 miligrami.
Latvijā nav ieviesta ūdens vai rūpnieciski ražotās sāls fluorizācijas programma, lai gan citās Eiropas valstīs tā ir parastā prakse.
Ne jau tikai veselīgu zobu nodrošināšanai ir vajadzīgs fluors. Kombinācijā ar kalciju tas arī profilaktiski palīdz cīņā ar osteoporozi.
– Vai veselīgi zobi ir arī balti zobi?
– Baltus zobus var dabūt, balinot tos. Tas ārsts, kas vēlēsies nopelnīt naudu, neatteiks pildīt pacienta vēlmi balināt zobus. Taču, ja situāciju analizē pragmatiski, diezin vai zobi ir jābalina. Jāsaprot tas, ka Latvijā ģeogrāfiski un klimatiski atrodas tādā zemeslodes punktā, kur zobi pērļu baltumā nevar būt. Tas no dabas nav dots. Latvijā cilvēki sniegbaltus zobus var iegūt tikai mākslīgi. Un tas ir relatīvi. Zoba krāsu nenosaka tā virsējais slānis – emalja -, bet gan tā nākamais slānis, ko sauc par dentīnu. Un tas nu mums dažam ir stipri dzeltens, citam – bālāks. Tas ir atkarīgs no iedzimtības. Te arī paradokss. Ja bērns lietos fluora tabletes, viņam būs veseli, stipri zobi, taču tie būs dzeltenīgi. Manā uztverē tas arī ir primārais, lai zobi būtu veseli. Tālāk – zobi ir jākopj, tiem jābūt tīriem. Taču ar zobu balināšanu ir tā. Ja iesāksi, šī procedūra turpmāk būs jāatkārto ik pēc zināma laika, mazākais – gadā divas reizes. Diemžēl Holivudas smaidu mums nedabūt. Lai gan tas smaids nemaz nav dabisks. 90 procentiem Holivudas aktieru ir mākslīgie zobi. Es kā zobārste arī nejūsmoju par pārvērtību šovu “Gulbis”. Es šo raidījumu saucu par “Krokodilu pārvērtībām”. Šova dalībniekam uz brīdi sakārto zobus, izbalina, saliek jaunus, bet vai cilvēks pēc tam spēs turpināt par saviem līdzekļiem šo izskatu uzturēt? Ja balina zobus, tiem ir jānomaina visas vecās plombes pret jaunām. Tas viss taču maksā! Tāpēc ir jāizsver, vai tiešām man vajag balināt zobus. Vēl nevajag jaukt zobu balināšanu ar higiēnu. Higiēnists ir tas, kas pulē zobus, noņem zobakmeni. Tādas problēmas ar zobiem ir visiem, bet vairāk nekā citiem – smēķētājiem un tiem, kas dzer daudz melno tēju, kafiju un, protams, tiem, kas slikti ikdienā kopj muti vai nedara to nemaz, kas ir vēl sliktāk.
– No kā rodas zobakmens?
– Zobakmens – tā ir individuāla problēma. Visa pamatā ir higiēna, tas, kā mēs ikdienā kopjam zobus. Taču katram no mums ir specifisks siekalu sastāvs, savi gēni, savi mikrobi. Dažam siekalas labāk noskalo muti, citam – sliktāk. Pastāv uzskats, ka zobakmens veidoas 99 procentiem cilvēku. Citam šī problēma ir vairāk izteikta, citam – mazāk. Mute parāda arī vispārējo organisma stāvokli, to, vai ir problēmas ar gremošanu, vai cilvēkam ir žultsakmens, nierakmens, urīna akmeņi. Tās ir savstarpēji saistītas lietas. Problēmas ar svaigu elpu var būt arī cukurslimniekiem, sirds slimniekiem.
Zobakmens nav tikai kosmētisks defekts. Protams, zobi kļūst neglīti, var veidoties melnas smaganu maliņas. Tas nozīmē, ka ir zemsmaganu zobakmens. Tur arvien vairāk kaut kas pielīp, aizķeras un rodas smaka. Var veidoties hronisks iekaisums smaganās. Ja cilvēks vēlas atbrīvoties no smakas mutē, vispirms jāatbrīvojas no zobakmens.
– Ideāls sakodiens. To vēlas katrs. Daudziem bērniem, jauniešiem ir nepieciešama zobu regulācija.
– Ideāls brīdis zobu regulācijai ir tad, kad sāk mainīties zobi. Zobārsts nepieciešamību bērnam regulēt zobus laikus konstatēs, ja šis pacients pilda obligāto prasību un vismaz divas reizes gadā apmeklē zobārstu. Bērniem zobi ir jauni, mīksti un ātrāk bojājas. Tāpēc vizītēm pie zobārsta jābūt regulārām.
Tiesa, tagad iespējas regulēt zobus ir līdz sirmam vecumam, uzliekot breketu sistēmu. Ja līdzekļi to atļauj, jo tas maksās dārgi. Vizuāli tās izskatās kā zvaigznītes un stīpiņas uz zobiem. Tas ir no mutes neizņemams zobu regulācijas veids noteiktam laika periodam. Ar dažiem mēnešiem būs par maz. Jārēķinās ar ilgstošu laika periodu – pat, iespējams, vairākiem gadiem. Ir tā – jo ātrāk sāk zobu regulāciju, jo ātrāk problēmu var atrisināt. Tiesa, ja zobārstniecība un higiēna bērniem tiek veikta par brīvu, tad zobu regulācija ir maksas pakalpojums. Taču ir atsevišķas diagnozes, kad arī šī procedūra bērniem ir par brīvu. Pareizs sakodiens vajadzīgs skaistumam un, lai pareizi sagremotu barību.
– Cik bieži ir jātīra zobi?
– Divas reizes dienā – noteikti. Nav slikti, ja to var izdarīt vēl kādu reizi pēc ēšanas. Var arī lietot košļājamo gumiju, taču to pa muti viļāt nevajadzētu ilgāk par 20 minūtēm, jo citādi sākas ķēdes reakcija. Siekalu krāniņš ir palaists vaļā, siekalas krājas arvien vairāk, un kuņģis kļūst pilns ar tām. Vissvarīgāk ir tīrīt zobus vakarā pirms iešanas gulēt.
– Tagad ir plašs zobu birstu piedāvājums. Ir pat elektriskā birstes!
– To gan es uzskatu lielākoties kā birsti, kas domāta invalīdiem. Tāds bija arī tās radīšans mērķis. Ja cilvēkam ir grūti pašam kustināt birsti, tad var iegādāties elektrisko, kas kustas pati. Taču šī birste ir jāliek pie katra zoba, no visām pusēm, no visiem rakursiem. Tāpēc, lietojot šādu birsti, ir jārēķinās ar lielāku laika patēriņu.
Zobi ir jātīra ar slaukošām kustībām bez rīvēšanas un beršanas. Visi ir ievērojuši, ka cietās zobu birstes vairs nav pārdošanā. Ir tikai vidējas cietības un mīkstās birstes. Tas tāpēc, ka cilvēkiem, iespējams, cītīgās beršanas dēļ zobi ir kļuvuši vārgāki.
– Mirdzošs “dimants” uz zoba tagad ir modes lieta?
– Šo mirdzošo punktu uz zoba jeb “dimantu” sauc par zobu rotu. To katrs var izvēlēties individuāli. Agrāk nebija retums, kad mutē spīdēja zelta zobs. Tas vairs nav modē.
Jaunieši ir iecienījuši iestrādāt “dimantu” uz zoba. Patiesībā tas ir mākslīgs, nav garantiju, cik ilgi tas stāvēs. Optimālais laiks ir trīs mēneši. Taču dažam šāds rotājums stāv gadu vai pat ilgāk. Gadās, ka ar “dimanta” palīdzību zoba defektu var pārvērst efektā. Patiesībā kādu laiku šāds rotājums bija ļoti modē. Rotājums sastāv no maza metāla un kristāla. Šie rotājumi mēdz būt dažādi pēc krāsas un formas. Parasti izvēlas baltu rotājumu. Protams, ir arī dārgmetāla un dārgakmeņu rotas, kas domātas zobiem.
