Litenes upurus pieminot Austrumu pusē nemiera debesis tumst. Tanku dārdoņā vibrē gaiss.
Litenes upurus pieminot
Austrumu pusē nemiera debesis tumst.
Tanku dārdoņā vibrē gaiss.
Putekļu mākoņos jūnija tveicē
Robežai pāri nāk ienaidnieks baiss.
Samin Latvijas ziedošo zemi,
Brīvības saule jau pamalē riet.
Atnes ļaudīm nedienas sūras,
Vergu gaitās nākas tiem iet.
Drūmi šalc Pededzes ozoli staltie,
Upe uz brīdi stāj.
Cilvēkus bailes un izmisums nomāc.
Bēdas savu plīvuru visam klāj.
Tā bija vasara baigākā, melnā,
Daudziem saira dzīve, viss mūžs…
Varmākas trako velnišķā spēkā,
Nezin neviens, kas notiks, kas būs.
Dzeloņu stiepulēs saistītām rokām
Ar durkļiem sadurtie upuri mirst.
Tie ir brīvās Latvijas sargi,
Kuru acīs jau cerība irst.
