Atrodoties divpadsmit dienas Gulbenes slimnīcas terapijas nodaļā, novēroju tur esošo rosību.
Atrodoties divpadsmit dienas Gulbenes slimnīcas terapijas nodaļā, novēroju tur esošo rosību.
Slimnīcā strādā labi, atsaucīgi, zinoši ārsti, kuri ar lielu atbildības sajūtu uzklausa katra slimnieka sūdzības un palīdz, cik ir viņu spēkos. Par māsiņām nav vārdu, kā aprakstīt viņu nenogurstošo enerģiju. Katru rītu ienāk palātā smaidošas un ar humoru uzrunā slimniekus. Viņas burtiski skrien visu cauru dienu un bieži vien arī naktīs. Neviena gulta nestāv tukša, jo bieži arī naktī atved kādu slimnieku. Viņas skrien un skrien, nevienam neatsaka savu palīdzību. Lai ko arī palūgtu vecie, nervozie, slimie pacienti, viņas nekad neatbild ar īgnumu balsī. Arī sanitārītes ir atsaucīgas un skrien kā skudras. Viņas dara savu darbu kā pienākas. Tas ir fantastiski, ka slimnīcā strādā šādi labestīgi, atsaucīgi cilvēki. Mūs, vecos cilvēkus ar hroniskām kaitēm, jau vairs izārstēt pilnībā nevar neviens.
Izsaku vissirsnīgāko pateicību ārstam Ziedonim Kukainim un visām māsiņām, sanitārēm! Paldies arī jaukajām palātas kaimiņienēm, 19 gadus vecajai meitenei par jauko humoru un dzīvesprieku, kura kā saules stariņš atspīdēja vienmuļajā ikdienā slimnīcas palātā!
Igaune Lejasciemā
