Arī decembrī dārzā pietiek darāmā Lai gan decembris ir ziemas mēnesis, arī tā sākumā kārtīgs augļu dārza saimnieks dodas uz dārzu, jo šis ir īstais laiks, lai balsinātu koku stumbrus un skeletzarus.
Lai gan decembris ir ziemas mēnesis, arī tā sākumā kārtīgs augļu dārza saimnieks dodas uz dārzu, jo šis ir īstais laiks, lai balsinātu koku stumbrus un skeletzarus. Balsināšana pasargās tos no sala bojājumiem naktīs.
“Salam pieņemoties spēkā, balsināšanai jau var nebūt nozīmes, tāpēc tagad ir jāpasteidzas. Pavasarī, pēc sniega nokušanas augļu kokus balsina tikai tie, kas vēlas, lai visi zina, ka, redziet, es neesmu slinks dārznieks. Tikai diemžēl viņš nezina, ka dara nevajadzīgu darbu. Iedomātā koku pasargāšana no slimībām tā nenotiek,” skaidro pensionētais dārznieks Ivars Roms.
Viņš iesaka, ja zeme vēl nav sasalusi, kā tas ir šobrīd, un nav ļoti viegla sastāva, dārzā var izsēt vislētāko kālija mēslojumu – hlorkāliju. Māla daļiņas kāliju cieši piesaista, bet gandrīz visiem augiem kaitīgais hlors nesaistās un līdz sakņu darbības sākumam būs jau izskalojies.
“Prāvākā augļu dārzā, kurā nav bijis iespējams iestrādāt augsnē vai aizvākt nobirušās lapas, uzmiglo vai ar lejkannu izlaista karbamīdu – trīs līdz piecus gramus uz kvadrātmetra. Tā mikroorganismiem, kas lapās noārda celulozi, veidojot trūdvielas. Tas nozīmē, ka līdz augļu koku kraupja sporu izlidošanai lapas kopā ar kraupja ziemojošajām stadijām būs satrūdējušas un mazāka būs nepieciešamība pēc miglošanas. Citi mēslojumi neder, jo no tiem slāpeklis izskalojas, piesārņojot gruntsūdeņus ar kaitīgajiem nitrātiem,” stāsta dārznieks.
Pretēji ierastajam uzskatam, ka augļu koka vainags jāveido tikai pavasarī, I.Roms to dara arī tagad.
“Lai mazinātu pavasarī veicamo darbu gūzmu, arī tagad var veidot koku vainagu, sīkos zariņus gan pilnībā neizgriežot, bet nozāģētajiem atstājot stumbeni apmēram sprīža garumā, lai pasargātu koku no sala bojājumiem. Pavasarī atliks tikai nozāģēt atstāto stumbeni un apziest griezuma brūci. Vislabāk tam izmantot “Lerānu”. Ķiršiem nogriezto zaru brūces nesveķo un labāk aizdzīst, ja piecu centimetru stumbenīti atstāj līdz dabiskai nokalšanai,” iesaka I.Roms.
