Labklājības ministre Dagnija Staķe uzsver, ka ar nākamā gada martu arī vecāki, kuri bērna pirmā dzīves gadā vienlaikus strādās un atradīsies bērna kopšanas atvaļinājumā, varēs saņemt valsts atbalstu bērna kopšanai.
Labklājības ministre Dagnija Staķe uzsver, ka ar nākamā gada martu arī vecāki, kuri bērna pirmā dzīves gadā vienlaikus strādās un atradīsies bērna kopšanas atvaļinājumā, varēs saņemt valsts atbalstu bērna kopšanai.
Ministre arī atkārtoti akcentē, ka “nekas netiks samazināts, bet gan strādājošie vecāki vienlaikus varēs saņemt gan algu, gan bērna kopšanas pabalsta daļu, kuru līdz šim šie vecāki nesaņēma”.
Atbilstoši Satversmes tiesas spriedumam ministre jau tuvākajā laikā iesniegs valdībā sagatavotos grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā, kas paredz – ja māmiņai vai tētim ir piešķirts bērna kopšanas pabalsts un izvēlas šajā laikā arī strādāt, tad vecāki varēs saņemt daļu piešķirtā pabalsta lieluma. Lai īstenotu šo priekšlikumu, pēc Labklājības ministrijas aprēķiniem, no valsts pamatbudžeta nākamgad papildus būs nepieciešams vismaz 3,1 miljons latu.
Tāpat ministre iecerējusi izvērtēt iespēju paaugstināt šā pabalsta minimālo un maksimālo lielumu, kura noteikšanai šobrīd tiek veikti aprēķini.
“Ir apritējis gads, kopš tika sperts pirmais valstiski nozīmīgais solis, uzsākot diferencētu bērna kopšanas pabalstu izmaksu, par pamatu ņemot vecāku iepriekš saņemtās algas. Tas ievērojami paaugstināja bērna kopšanas pabalsta lielumu, vecākiem nodrošinot tādus pašus ienākumus kā līdz bērna piedzimšanai. Šā pabalsta galvenais mērķis ir dot iespēju vecākiem būt kopā ar bērnu viņa pirmajā dzīves gadā, tas ir vitāli svarīgi bērna labvēlīgai attīstībai,” uzsver D.Staķe.
Ministre uzskata, ka plānotie uzlabojumi nodrošinās iespēju vienam no vecākiem, kurš kopj bērnu (lielākoties tās ir sievietes) nezaudēt savu kvalifikāciju un konkurētspēju darba tirgū. Tāpat izmaiņas veicinās Lisabonas stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanu un Latvijā īstenoto dzimumu līdztiesības politiku, kuras viens mērķis ir sieviešu nodarbinātības līmeņa paaugstināšana, darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespēju radīšana.
Pēc D.Staķes domām, piemērojot šādu bērna kopšanas pabalsta izmaksas kārtību, vecākiem būs dota izvēle, izvērtējot situāciju katrā ģimenē, pieņemt lēmumu par ģimenei labvēlīgāko, ērtāko, materiāli izdevīgāko iespēju bērna kopšanas atvaļinājuma un pabalsta izmantošanā.
Atgādinām, ka šobrīd atbilstoši esošajai likumdošanai līdz viena gada vecumam, ja viens no vecākiem (vai bērna aizbildnis), kurš kopj bērnu, ir nodarbināts un atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, bērna kopšanas pabalsta lielums ir līdzvērtīgs viņa iepriekšējiem ienākumiem (pēc nodokļu nomaksas), bet ne mazāk kā 56 lati mēnesī un ne vairāk kā 392 lati mēnesī. Savukārt līdz viena gada vecumam, ja viens no vecākiem (vai bērna aizbildnis), kurš kopj bērnu, nav nodarbināts – bērna kopšanas pabalsts ir 50 lati mēnesī.
