Laikā, kad gaidām Kristus piedzimšanu, domājam par atbildību pret bērnu. Arī pret bērnu, kura sirds pārstājusi pukstēt. Arī šim cilvēkam taču ir dvēselīte.
Laikā, kad gaidām Kristus piedzimšanu, domājam par atbildību pret bērnu. Arī pret bērnu, kura sirds pārstājusi pukstēt. Arī šim cilvēkam taču ir dvēselīte.
Šā raksta tēmu ierosinājis lasītājs. Redakcijā saņēmām vēstuli no autora, kas savu vārdu nosauca, taču vēlējās būt anonīms. Viņš jautāja: “Kā tad tik vienkārši varēja noklusēt ziņu par maisiņā peldošu mirušu bērnu, kuru atrada ezerā makšķernieks?” Vēstulē autors arī nosauca konkrētu apdzīvoto vietu un personu vārdus.
Likums paredz, ka, uzzinot par iespējamo noziedzīgo nodarījumu, redakcijai ir jāziņo par to policijai, tāpēc tā arī izdarījām. Saņēmām atbildi no Gulbenes rajona policijas pārvaldes, ka “Dzirkstelei” adresētajā vēstulē minētie fakti par jaundzimuša bērna līķa atrašanu ezerā ir patiesi. Taču krimināllieta par to nav ierosināta, materiāls atrodas arhīvā.
Sīkāk par šo gadījumu laikrakstam stāsta Gulbenes rajona prokuratūras virsprokurors Aivars Circens. Viņš saka, ka “Dzirksteles” lasītāju rakstīt redakcijai, iespējams, esot pamudinājis televīzijā redzētais un stāstītais par cilvēku līķiem, kas gandrīz gadu atrodas Rīgā, Valsts tiesu medicīnas centra morgā, jo pašvaldības atsakās šos cilvēkus apbedīt.
“Tik tiešām 1995.gadā Gulbenes rajonā bija gadījums, kad kādā ezerā atrada maza bērna līķi. Veicot tiesu medicīnisko ekspertīzi, konstatēja, ka šis bērns jau piedzimis miris. Atrada arī bērna māti. Konstatēja, ka no juridiskā viedokļa šīs sievietes rīcībā nav noziedzīga nodarījuma sastāva,” saka virsprokurors. Viņš skaidro, ka bērniņš miris piedzimis no sievietes neatkarīgu apstākļu dēļ. Bērna nāve tāpēc nebija viņas tīšas darbības rezultāts.
Vai dabīgā nāvē mirušais jāapglabā?
Viņš skaidro, ka likums par noziedzīgu liek uzskatīt līķa apgānīšanu vienīgi tad, ja ir notikusi cilvēka slepkavība. Pārējos gadījumos, ja pieaudzis cilvēks vai bērns netiek apglabāts tā, kā to paredz sadzīves tradīcijas, ētika un reliģija mūsu sabiedrībā, tad juridiskas atbildības nav. Tāpēc arī šajā gadījumā tos, kas šo bērnu izmeta, saukt pie kriminālatbildības, tiesāt nevar. “Kauns par šo rīcību var būt kaimiņu, Dieva un cilvēku, bet ne likuma priekšā,” saka A.Circens.
Viņš uzsver, ka šādu situāciju risināšanā būtu jāiesaistās pašvaldībai. “Ja cilvēkiem tuvinieka apglabāšanai nav līdzekļu, ir jāvēršas savā pašvaldībā. Katrā pašvaldībā ir paredzēti līdzekļi, lai apglabātu mirušos, kuriem nav radu vai kuru radiem nav naudas pat minimāliem bēru izdevumiem. Tāpat pašvaldības pienākums ir apmaksāt tās teritorijā atrasto neatpazīto cilvēku līķu apglabāšanu,” stāsta virsprokurors. Viņš uzsver, ka pašvaldība nedrīkst minētajos gadījumos atteikt līdzekļu piešķiršanu mirušā apglabāšanai. “Vidēji, lai bez lielām ceremonijām apglabātu līķi, ir vajadzīgi aptuveni 50 lati,” piebilst A.Circens.
Tuvinieki līķi nomet krūmājā
Virsprokurors stāsta, ka Latvijā ir bijuši no ētikas viedokļa satriecoši gadījumi par tuvinieku cinisko rīcību, neapglabājot dabīgā nāvē mirušu piederīgo, nometot to pažobelē.
“Strādājot Bauskas prokuratūrā, atceros gadījumus, kad cilvēki atrod līdzekļus alkoholam, bet neatrod piederīgā apglabāšanai. Nevienam neko nepaziņojot, radi ziemā mirušo ietina polietilēna maisā un novietoja krūmu malā, cerot bēres varbūt sarīkot, kad šim nolūkam uzradīsies līdzekļi. Beidzās ar to, ka līķim piekļuva dzīvnieki. Rezultātā līķis tika apgrauzts. Pēc tam, veicot mirušajam tiesu medicīnisko ekspertīzi, bija pat grūti noteikt nāves cēloni un konstatēt, vai cilvēks no dzīves šķīries dabiski vai ir notikusi slepkavība,” saka A.Circens. Viņš stāsta, ka nav retums arī gadījumi, kad noslepkavotu cilvēku pamet meža dzīvnieku saplosīšanai, lai slēptu nozieguma pēdas. Tādā gadījumā tā ir slepkavība un līķa apgānīšana, par ko likums paredz reālu brīvības atņemšanu uz laiku no 10 līdz 20 gadiem ar mantas konfiskāciju un policijas kontroli.
Par bērna slepkavību soda bargi
Par jaundzimuša bērna slepkavību, ko māte izdarījusi dzemdību laikā vai tieši pēc dzemdībām to izraisītā psihiskā vai fizioloģiskā stāvokļa ietekmē, likums paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem. A.Circens uzsver, ka juridiski par dzemdību laiku uzskatāms process no dzemdību sākuma līdz brīdim, kad tiek pārgriezta jaundzimušā bērna nabas saite, kas viņu vieno ar māti.
“Pediatrijā jaundzimušo bērnu par zīdaini uzskata vecumā līdz vienam gadam, dzemdniecībā – līdz pirmajai nedēļai. Taču no juridiskā viedokļa jaundzimis bērns ir mazulis trīs līdz četras stundas pēc dzimšanas,” skaidro virsprokurors.
Gadījumi, kad māte jaundzimušo bērnu nogalina dzemdību psihozes dēļ, ir jāpierāda ar tiesu psihiatriskās ekspertīzes palīdzību. “Prakse liecina, ka ļoti jaunām sievietēm, dzemdējot mājas apstākļos, aptumšojas prāts. Tas var ilgt dažas stundas, bet var arī – vairākas dienas,” saka A.Circens.
Viņš skaidro, ka, nogalinot bērnu, kas no dzimšanas brīža ir nodzīvojis jau četras stundas, vainīgais izdarījis noziegumu pret personu bezpalīdzības stāvoklī, par ko jau var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no 10 līdz 20 gadiem ar mantas konfiskāciju un policijas kontroli. Diemžēl praksē ir bijuši gadījumi, kad māte jau pirms dzemdībām gatavojusies nogalināt pasaulē vēl nenākušo mazuli, sarūpējot slepkavības ieročus. Kamēr sieva vannas istabā dzemdē, aiz durvīm jau gaida vīrs, kas gatavs jaundzimušo nobēdzināt. Arī tas uzskatāms par sevišķi smagu noziegumu, turklāt personu grupā.
Mazulīšus atrod atkritumos
A.Circens saka, ka diemžēl Latvijā laiku palaikam atkārtojas gadījumi, kad jaundzimušu bērnu līķīšus atrod atkritumu konteineros.
“Sevišķi daudz tādu gadījumu ir Rīgā. Arī Jelgavā bija. Arī Bauskā. Ir bijuši pat tādi gadījumi, kad šādus noziedzīgus nodarījumus pastrādājuši pat šķietami inteliģenti cilvēki, kam ir augstākā izglītība. Motīvi? Skaidrs, ka šādam cilvēkam kaut kas nav kārtībā ar psihi. Cilvēks ir pieskaitāms, taču ir sava veida novirzes. Lielākoties, kā liecina prakse, tāda māte nogalina savu pirmo bērnu vai atvasīti, kas pasaulē nākusi pēc diviem vai trim bērniem. Varbūt uz šādu neprātīgu soli pamudina izmisums, bezizejas sajūta. Gadās, ka bērns radīts dzērumā. Māte laikus nav pamanījusi grūtniecību vai arī citu iemeslu dēļ nav veikusi abortu. Nav naudas. Kad bērns dzimst, atkal no bēdām vai no priekiem ir lietots alkohols, tas veicina psihes nestabilitāti,” skaidro virsprokurors.
Viņš uzsver, ka tas ir sociālo darbinieku, pagasttiesas, bāriņtiesas pienākums – apciemot ģimenes ar bērniem, nepilngadīgos, zināt topošās māmiņas.
