Virsprokurors uzsver, ka sabiedrībai jāmaina attieksme pret gadījumiem, kad māte vai abi vecāki atsakās no jaundzimuša bērna.
Virsprokurors uzsver, ka sabiedrībai jāmaina attieksme pret gadījumiem, kad māte vai abi vecāki atsakās no jaundzimuša bērna. Ja tas notiek juridiski korekti, pārmetumiem nevajadzētu būt. Bērnam, kura bioloģiskie vecāki nespēj vai nevēlas paši to uzturēt, audzināt, mīlēt, aprūpēt, noteikti būs labāk bērnunamā vai pie audžuvecākiem. Nav izslēgts, ka mazuli adoptēs kāds laulāts pāris un bērniņš augs mīlestībā, no mazotnes veidojoties par pilnvērtīgu cilvēku, personību.
“Šajos sociālajos apstākļos, kad valdība nespēj garantēt pati savu noteikto likumu izpildi, nodrošinot trūcīgajiem obligāto iztikas minimumu, jāsaprot, ka daudzi cilvēki ir izmisuši, bezpalīdzīgi. Sevišķi laukos, kur nav darba, nav ienākumu, ir lielākoties naturālā saimniecība. Bērni jālaiž skolā. Parādiet kaut vienu skolu Latvijā, kur būtu bezmaksas izglītība! Ja trūcīga ģimene uz laiku vai pavisam atsakās no saviem bērniem, to nevar uzlūkot tikai un vienīgi kā tikumības, morāles un ētikas pārkāpumu. Protams, nav saprotams, ka māte atsakās no sava bērna. Cilvēks taču ir domājoša būtne! Tomēr, domājot par bērna labklājību, pārticība audžuģimenē būs labāks risinājums nekā absolūts trūkums un izsalkums, dzīvojot bioloģisko vecāku ģimenē, kas nevar nodrošināt bērnam normālu audzināšanu, veselības uzturēšanu, izglītošanu, harmonisku vidi,” uzskata virsprokurors.
Viņš saka, ka nereti ģimenes, kas nav uzdrošinājušās pēc bērna piedzimšanas atteikties no mazuļa, vēlāk vienalga zaudē vecāku varu. Taču bērni tad jau ir izauguši pietiekami lieli, un audzināšanā jau pieļautas grūti labojamas kļūdas.
