Skatoties pulkstenī, bieži vien šķiet, ka laiks rit nežēlīgi ātri. Liekas, tik nesen vēl debesīs plaiksnīja salūta lietus un mēs, cits citam vēlot laimi, saskandinājām glāzes, pildītas ar dzirkstošu šampanieti, jo atnācis bija Gaiļa gads.
Skatoties pulkstenī, bieži vien šķiet, ka laiks rit nežēlīgi ātri. Liekas, tik nesen vēl debesīs plaiksnīja salūta lietus un mēs, cits citam vēlot laimi, saskandinājām glāzes, pildītas ar dzirkstošu šampanieti, jo atnācis bija Gaiļa gads. Tagad jau vesels gads atkal ir pagājis, un pavisam drīz jau atkal varēsim rīkot svētkus un uzņemt viesus, lai kopīgi sagaidītu Suņa gadu.
Ir pagājis košais pavasaris un smaržīgā vasara, arī zeltainais rudens jau ir aiz muguras, atkal ir klāt saltā ziema. Laiks rit… Mēs ceļamies un ejam gulēt, dienas mijas ar naktīm, gadalaiki seko cits citam, saulainus laika apstākļus nomaina lietus un negaiss, gājputni atlido un pēc tam atkal dodas atpakaļ uz siltajām zemēm, it viss rit un mainās, viss šajā pasaulē ir pakārtots laika ritumam. Aizrit mirklis pēc mirkļa, tos visus nespējam saskaitīt un atcerēties. Lai arī varbūt ir noticis kas svarīgs, lai kā mums gribētos, nevaram šos mirkļus vairs atgriezt atpakaļ. Laiku nevaram apturēt, mums vienīgi ir tam jāseko un jānoglabā sirdī un atmiņās vismaz daļa no jaukajiem brīžiem.
Laiku nevar noķert un paturēt to piesietu pavadiņā, bet vai ir vērts tāpēc sevi šaustīt? Labāk kaut ko nedaudz nokavēt, nekā visu sasteigt. Dažu skaistu mirkļu dēļ ir vērts arī no kaut kā atteikties. Apstājies, cilvēk, un ieklausies mirklī! Pavēro, kā aiz loga lēnā dejā griežas greznas sniega pārslas, kā leduspuķes loga rūtīs izkūst no tavas karstās dvašas, atrodi brīdi un kopā ar draugiem vai mīļiem cilvēkiem kalna galā uzcel skaistu baltu sniegavīru ar oranžu burkāna degunu un ogļu melnām acīm, pagatavo gardas pusdienas un uzklāj svētku galdu ne tikai svētku dienās, bet arī parastā sestdienā vai svētdienā, vienkārši iepriecini sevi un sev tuvus cilvēkus, uzsmaidi garāmgājējam, pasaki mīļus vārdus tam, kas pēc tiem tik ļoti ilgojas! Un nesaki, ka laika ir ļoti maz – izbaudi katru mirkli! Tas radīs prieku un apziņu, ka esi pilnvērtīgi nodzīvojis dzīvi, nevis sasteidzis katru mirkli, skrienot pakaļ mūžīgajam laika ritumam.