Dzirkstele.lv
Dienvidkurzemes novadā Embūtes pagastā atrodas skaista sakopta vieta – viesu nams “Dēseles dzirnavas” un dārzi. Ja gribas kulināro ceļojumu vai atpūtu dabā, tad šī būs īstā vieta.
Pie vecās dzirnavu ēkas sagaida saimniece Sanda Ļaudāma. “Esmu šīs skaistās vietas īpašniece no 2017.gada. Mēs ar vīru savā laikā dzīvojām ļoti daudzus gadus pilsētā un domājām, ka tā dzīve paies pilsētā un tie lauki mums būs vairāk sirdij, priekam un atpūtai. Bet liktenis tā pagrieza, ka 2013.gadā mēs atgriezāmies atpakaļ uz laukiem. Mēs gan paši dzīvojam Nīgrandes pagastā,” saka Sanda.
Bija jāuzdrīkstas
Uzzinām, ka viņa dzimusi, augusi Nīgrandē, arī viņas mamma un vecvecāki bijuši nīgrandnieki, tāpēc likumsakarīgi, ka ģimene atgriezusies Nīgrandē. “Ņemot vērā, ka mana mamma nodarbojās ar graudkopību un pēc profesijas ir agronome, tad, kad kolhozu laikos viss juka un bruka, bija jāsāk kaut kas domāt, kā dzīvot tālāk. Viņa uzsāka patstāvīgi veidot graudkopības nozari, un līdz 2013.gadam mums ģimenē kopā bija nedaudz vairāk par 600 hektāriem zemes, ko mēs apsaimniekojām, kur puse bija mūsu īpašums un otra puse nomas. Un tad mammai tuvojās pensija un viņa vairs nevēlējās ar to visu nodarboties, jo sievietei, ja nav vīrieša pleca blakus un stiprās rokas, ir grūti visu to vadīt. Tad bija tā, ka vai nu mums tas viss ir jāpārdod, vai arī kādam no mums ir jāuzdrīkstas un jānāk uz laukiem, un viss tas jāpārņem,” stāsta Sanda un aicina pastaigā pa savu dārzu saimniecību.
Kādreiz Sanda bijusi sociālā darbiniece un nekad nevarējusi iedomāties, ka atnāks uz laukiem un mācīsies lauksaimniecības nozari. “Šobrīd mūsu pamatnozare ir graudkopība. Mums ir plus mīnus 800 hektāri zemes. Soli pa solim attīstāmies, mācāmies un ejam uz priekšu. Katru gadu pa druskai pērkam klāt, bet ne lielos apjomos,” viņa saka.
2017.gadā viņiem piedāvāja zemi nomāt Embūtes pagastā. “Domājām, ka būtu nerentabli šeit braukāt uz vienu vietu. Sākām skatīties brīvas zemes, ko mēs varētu apsaimniekot klāt. Tā mēs nokļuvām līdz Dēselei. Šī vieta bija pamesta kopš 2015.gada, viss bija apkārt aizaudzis un atstāts nolemtībā. Mēs uzdrīkstējāmies uzrunāt iepriekšējos īpašniekus uz nomu, bet tajā brīdī neaizdomājāmies ne par dārziem, ne par to, ko šobrīd darām. Domājām tikai paplašināt platības graudkopībā,” atceras Sanda.
Pamēģina audzēt ogas
Iepriekšējais īpašnieks bija iestādījis krūmmellenes. Viņš teicis, lai droši ar tās ārā un sēj graudus. “Mēs apskatījāmies, un mums sirdsapziņa neļāva tā vienkārši visu likvidēt. Tad mēs nolēmām uzdrīkstēties, neko no tās nozares nesaprotot, un pamēģināt audzēt ogas.” Lielogu mellenes Dēselē aug joprojām un katru gadu dod ražu.
“Dārzi mums ir kopā iekopti 10 hektāru platībā, un audzējam visu, ko piedāvā imports. Mūsu pusē tirgū ar produkciju mēs ieejam divas nedēļas vēlāk, jo mums nav apkures siltumnīcās, bet audzējam tuneļos. Mums konstrukcijas ir diezgan senas, tagad jau viss kļuvis modernāks. Viss ir gājis uz priekšu. Audzējam lielogu mellenes, zemenes gan galdos, gan augsnē, vasaras un rudens avenes, kazenes, bumbierus, upenes, sausseržus, ķiplokus. Ir divus hektārus liels ābeļdārzs: vienā hektārā ir sidra ābeles un vienā deserta ābeles. Ir hektārs plūmju dārzs, nedaudz arī vīnogulāji,” stāsta saimniece.
Viņa saka, ka varbūt no daudziem viesu namiem atšķiras tieši ar to, ka to, ko paši saimniecībā izaudzē un ražo, to arī cenšas dot saviem viesiem. Sagaidot viesus, pārsteigumam katrā numuriņā ieliek to, kas tobrīd ir gatavs.
Dzirnavas kļūst par viesu namu
Viesu nams atrodas dzirnavu ēkā, kas projektēta 1905.gadā, bet uzbūvēta 1907.gadā. Dzirnavas iznomātas dažādiem cilvēkiem un bijusi pirmā vieta Embūtē, kur ražota elektrība. Pirms Otrā pasaules kara dzirnavās malti graudi, apstrādāta vilna. Pēc 60.gadiem dzirnavu mašīnas nojauktas un nodotas metāllūžņos. Sandra stāsta, ka dzirnavās bijis arī gateris, bet līdz 2002.gadam bijuši dzīvokļi. Kad vētra dzirnavu ēkai norāvusi jumtu, ēka tikusi pamesta. No 2006. līdz 2015. gadam Dēseles dzirnavas atjaunotas, sakārtota apkārtne, tīrīti dīķi, veidota atpūtas vieta, bet darbi netika pabeigti. 2017.gadā Dēseles dzirnavas iegādājās Ļaudāmu ģimene.
Sanda stāsta, ka pa īstam saimniekot sākuši tikai nesen, jo 2019.gada sākumā ēkā izcēlies ugunsgrēks, kas vienā pusē nopostījis visus stāvus. Tad atkal visu vajadzējis atjaunot, un šobrīd Dēseles dzirnavas atkal gaida viesus. Turklāt šogad tur pirmoreiz notikuši arī koncerti.
Kad izstaigāti dārzi un uzzināts daudz jauna, saimniece aicina nodegustēt viņu ražoto produkciju. “2019.gadā mēs sākām ražot sublimētās ogas un ķiplokus. Bijām vieni no pirmajiem šajā pusē, kas to sāka darīt,” saka Sanda. Sublimētie dārzeņi, augļi un ogas atšķiras no žāvētajiem ar to, ka tiek saglabāta to vērtība, dabiskā garša un smarža.
– Teksts un foto: Pārsla Konrāde
