Laikraksts “Dzirkstele” jau rakstīja, ka konkursā “Sējējs” starp 15 labākajiem Latvijas lauku kopējiem naudas prēmiju, sudraba medaļu ar uzrakstu “Par centību” un diplomu saņēma arī Galgauskas pagasta zemnieku saimniecības “Lācīši” saimnieks.
Laikraksts “Dzirkstele” jau rakstīja, ka konkursā “Sējējs” starp 15 labākajiem Latvijas lauku kopējiem naudas prēmiju, sudraba medaļu ar uzrakstu “Par centību” un diplomu saņēma arī Galgauskas pagasta zemnieku saimniecības “Lācīši” saimnieks Stanislavs Gžibovskis.
Viņš atklāja, ka uz noslēguma pasākumu, kas 26.novembrī notika Rīgā, Latviešu biedrības namā, devies kopā ar ģimeni, jo atpūtas brīžu, kad visa ģimene ir kopā, neesot daudz.
“Gribējām, lai bērni redz notiekošo, un arī viņiem ir gandarījums par vecākiem. Līdz pašam pēdējam brīdim neticēju, ka varētu būt starp laureātiem. Tikai tad, kad iepriekšējā dienā pamanīju, ka bankas kontā ieskaitīti tūkstoš lati, sāku domāt, ka tā varētu būt,” smejas Stanislavs. Viņš joprojām jūtas pārsteigts, ka saimniecībai izdevies pārspēt gan Kurzemes, gan Zemgales zemniekus, ka “Lācīšu” saimniecība ir labākā no labākajām.
Konkursa noslēguma pasākums Stanislavam šķitis kā viena vienīga izklaide, lai gan rasts laiks arī nopietnām vīru sarunām par to, ko izdevies paveikt līdzšinējos gados, kādi plāni atvēlēti turpmākajiem.
Juties pagodināts
Stanislavs stāsta, ka kopumā godināti 50 cilvēki. Vispirms pasniegtas veicināšanas balvas, tad muzicējis diksilends no Liepājas, dziedājusi Olga Pīrāga. Pasākuma otrajā daļā sumināti 15 labākie. “Lācīšu” saimnieks uz skatuves aicināts pats pirmais.
“Protams, jutos pagodināts un ārkārtīgi pārsteigts par daudzajiem apsveicējiem. Tik tikko spēju noturēt rokās lielo ziedu klēpi. Starp apsveicējiem bija cilvēki pat no Latvijas otras malas. Līdz šim domāju, ka cits par citu neko nezinām, ka strādājam katrs savā malā, bet pārliecinājos, ka tā nav,” stāsta Stanislavs un mēģina uzskaitīt organizācijas, kas arī bijušas sveicēju pulkā – Latvijas Zemnieku federācija, Zemnieku savienība, Zemnieku saeima, Gulbenes rajona padome un daudzi citi.
“Nenoliegšu, ka lepojos ar savu zemnieku saimniecību, bet uzvara konkursā nav tikai mans nopelns. Viens pats es nespētu sasniegt to, ko esmu sasniedzis. Uzvarētāji ir visi ļaudis, kas strādā manā saimniecībā, kas neskaita darbam atvēlētās stundas, īpaši sējas un ražas novākšanas laikā, uz kuriem vienmēr varu paļauties. Uzskatu, ka man izdevies izveidot labu komandu, kuras stūrmanis esmu es,” atzīst S.Gžibovskis.
Neizpaliek sarunas
Kamēr vieni laidušies dejās, dziedājuši karaoke vai nobaudījuši ūdenspīpi, “Lācīšu” saimnieks kopā ar vēl citiem laureātiem ticies ar zemkopības, vides ministru un citu institūciju pārstāvjiem.
“Tā arī neiznāca laiks pieiet pie brīvā mikrofona, lai dziedātu karaoki. Man tas nebūtu nekas jauns, jo esmu to darījis. Arī dziedāšana nav sveša, jo esmu viens starp četriem vīriešiem, kas dzied Galgauskas pagasta šlāgeru ansamblī, kolektīvs ir izveidots apmēram pirms gada,” stāsta Stanislavs.
Toties deju solis gan neizpalicis. Jāpiebilst, ka Stanislavs ar dzīvesbiedri Guntu ir aktīvi atpūtas pasākumu apmeklētāji, protams, ja vien tam atliek laiks. Latviešu biedrības namā viņi dejojuši grupu “Fomins un Kleins” un “Sestā jūdze” pavadījumā.
“Īpaši ar mājās braukšanu nesteidzāmies, kopā ar citiem laureātiem un Saeimas deputātiem centāmies palikt iespējami ilgāk,” saka S.Gžibovskis.
Atsaucot atmiņā konkursa “Sējējs” norisi un žūrijas komisijas darbu, zemnieks uzskata, ka šāds konkurss noteikti ir nepieciešams, ka vērtēšana bijusi ļoti objektīva, tā palīdzējusi arī pašam saimniekam pamanīt tos “par” un “pret”, kas varbūt darba steigā paslīdējuši garām nepamanīti.
Bērnu novērtējums
“Vēl neesmu visu iecerēto sasniedzis un paveicis, tāpēc noteikti neapstāšos, bet katrs jauns kredīts, katrs jauns plāns vispirms ir rūpīgi jāpārdomā, izsverot, kas ir izdevīgi, kas ne. Uzskatu, ka tagad saimniekot paliek grūtāk. Tas ir saistīts ar nomas zemēm, bijušajiem zemes īpašniekiem un tamlīdzīgi,” saka “Lācīšu” saimnieks.
Mājupceļā no Rīgas, kad Gžibovsku ģimene pārrunājusi pasākumu, Stanislava meita un dēls teikuši: “Tēti, mēs pat iedomāties nevarējām, ka tavu darbu tā novērtēs!” Tas nozīmē, ka arī viņiem ir lepnums par tēvu.
“Dēlam vaicāju, vai viņš arī dienās būs “Lācīšu” saimnieks un turpinās manis iesākto, viņš ilgi nedomājot atbildēja, ka noteikti būs saimnieks. Tad bildu, ka, lai par tādu kļūtu, vajadzēs daudz mācīties un zināt. Protams, ļoti gribētu, lai vismaz viens bērns mīlētu saimniekošanu laukos, bet, kamēr viņi aug un veidojas, ir grūti apgalvot, ka tā būs,” domīgi saka S.Gžibovskis.
Saimnieks nenoliedz, ka uzvara konkursā “Sējējs” ir patīkama, paša nopelnīta dāvana pirms Ziemassvētkiem.
