Pa piesnigušu, atkusnī šļakstošu ceļu iebraucam “Junrečiņu” sētā. Pretī izskrien žirgts suņuks. Pa pēdam tam no mājas iznāk namamāte – Mārīte Dmitrijeva.
Pa piesnigušu, atkusnī šļakstošu ceļu iebraucam “Junrečiņu” sētā. Pretī izskrien žirgts suņuks. Pa pēdam tam no mājas iznāk namamāte – Mārīte Dmitrijeva. Saka, ka sunim esot prieks pariet uz automašīnu, tās viņš te reti kad redz.
Pašvaldība pirms trim mēnešiem, kad “Jaunrečiņos” nodega šķūnis ar visu sienu, malu, kartupeļiem, bija solījusi ģimenei aizlienēt transportu, lai var atvest uz mājām labu cilvēku ziedoto, taču līdz šai baltai dienai no pašvaldības solītā auto – ne ziņas, ne miņas.
“Paldies daudziem labajiem cilvēkiem, kas palīdzējuši mums attapties un izdzīvot pēc ugunsgrēka,” saka Mārīte. Saziedotā siena lopiņiem – govij, teļam, grūsnajai ķēvei – pietiks līdz februārim. Vēl no vairākiem ziedotājiem lopbarību varēšot saņemt. Ģimenei uzdāvināti astoņi maisi ar kartupeļiem.
Jautāta, kādu vēl palīdzību ģimene labprāt sagaidītu Ziemassvētku laikā, Mārīte kautrīgi smaida un saka: “Nezinu. Priecātos, ja no sirds un bērniem kaut ko dāvā.” Mārītei var zvanīt un palīdzību piedāvāt pa tālruni 6124159.
Līdz šim vismīļākais paldies no Mārītes ģimenes pienākoties vīra Jura darba devējam Mārim Vīksnam, kaimiņiem, Aivaram Keibiniekam no Elstēm, Valdai Degunei no Lejasciema, kas uzdāvināja zirga ragavas un kamanas. Ar tām sniegotā laikā Mārīte jau braukusi uz skolu pakaļ bērniem, lai vestu tos mājās. Ziemassvētkos ģimene būs kopā pie svētku galda un izpušķotas eglītes.
