Romāns turpinājumos.128. Vienīgi melnā ādas veste ar vairākām aizvelkamām kabatām jauna, bet tā – pašas Imandras dāvināta. Ak, bet par ko gan vīrietis skuma? Nu taču viņam kabatas bija naudas pilnas un nākotne solīja arvien lielākus ienākumus.
Romāns turpinājumos.128.
Vienīgi melnā ādas veste ar vairākām aizvelkamām kabatām jauna, bet tā – pašas Imandras dāvināta. Ak, bet par ko gan vīrietis skuma? Nu taču viņam kabatas bija naudas pilnas un nākotne solīja arvien lielākus ienākumus. To atskārtis, Olafs ar baudu izdzēra Imandras pasniegto šampanieti. Tad viņš izriesa krūtis un uzmeta nicīgu skatienu trauku mazgātājai. Viņa vēl neapjauta, cik nozīmīgai personai “lec acīs”.
* * *
Mēdz teikt, ka dzīve esot šoseja, kas brīžam vijas kalnā, brīžam noved ielejā. Liktenīgajā piektdienā, kad dzīve “Rateniekos” sāka neglābjami slīdēt lejup, rīts iesākās kā parasti. Vienīgi Olafs ģērbās un posās daudz līksmākā noskaņojumā nekā citām dienām. Lanai par lielu izbrīnu viņš apvilka savas labākās drānas, ko līdz šim bija taupījis kā vislielāko dārgumu. Kad sieva savu pārsteigumu izteica skaļi, vīrs pārsteidzoši laipni atbildēja:
– Kaķīt, ar šīm lūpām tu drīz varēsi mazgāt grīdu!
Lana tikai neticīgi paraustīja plecus un ķērās pie saviem dienas darbiem. Lai gan pēc visa pārciestā viņa bija ļoti vārga, tomēr gāja kūtī un darīja visu citu saimniecībā nepieciešamo, jo Dagnija atkal bija spiesta Lonija vietā pakopt “Pabērzus”.
Arī Kristiāna jau labu brīdi kopš bija no slimnīcas mājās, tomēr viņa rūpējās vienīgi pati par sevi. Tā vien likās, ka jaunā sieviete jūtas dziļi aizvainota un šādā veidā mēģina visai pasaulei iespītēt. Torīt viņa savas istabas durvis vēra ap desmitiem.
