Mežsargiem: ievērojami palielinās darba apjoms. Ar 2.janvāri līdzšinējo septiņu Gulbenes mežniecību vietā darbu sāka tikai piecas. Vienā – Gulbenes mežniecībā – tika apvienotas trīs mežniecības – Beļavas, Stradu un Litenes.
Mežsargiem: ievērojami palielinās darba apjoms.
Ar 2.janvāri līdzšinējo septiņu Gulbenes mežniecību vietā darbu sāka tikai piecas.
Vienā – Gulbenes mežniecībā – tika apvienotas trīs mežniecības – Beļavas, Stradu un Litenes. Jaunās apvienotās mežniecības vadība ir uzticēta bijušajam Litenes mežniecības mežzinim Ilgvaram Jačukam. Mežniecības administrācija atradīsies Gulbenē, Pamatu ielā 14. Tas nozīmē, ka liteniešiem, beļaviešiem un stradēniešiem jautājumi, kas radušies saistībā ar mežu, jābrauc kārtot uz Gulbeni. Litenes mežniecības administratīvā ēka ir iznomāta konkrētai firmai, bet Beļavas mežniecības ēka nodota privatizācijai. Darbību tāpat kā līdz šim turpina Lejasciema, Lizuma, Rankas un Jaungulbenes mežniecība.
“Apvienojot trīs mežniecības vienā, vajadzēja uzteikt cilvēkiem darba attiecības, bet ikvienas pārmaiņas vienmēr rada arī veselīgu konkurenci. Diemžēl izvērtēšana, kādu norādīja meža dienesta vadība, nevienam darbiniekam neradīja izaugsmes iespējas, bet lika pieņemt zemākam rangam atbilstošus darba pienākumus. Šāda situācija nav patīkama,” uzskata Gulbenes virsmežniecības virsmežzinis Andis Caunītis.
Viņš bilst, ka pārmaiņu rezultātā šogad krietni palielināsies mežsargu darba apjoms, jo lielākas kļūs arī apgaitas. Rajonā pērnā gada nogalē darbinieku sarakstā bija reģistrēti 29 mežsargi, lai gan reāli strādāja 26. Šogad nauda algu fondā atvēlēta tikai 22 mežsargu algošanai, jo, virsmežziņa vārdiem izsakoties, jebkura reforma palielina augšējo centrālo meža dienesta aparātu, bet samazina to cilvēku skaitu, kas veic tiešo, praktisko darbu uz vietām mežniecībās.
Pārmaiņu rezultātā problemātiskāka varētu kļūt arī ciršanas apliecinājumu izsniegšana, jo iznāk, ka viena virsmežniecība izsniegs ciršanas apliecību, bet cita raudzīsies, vai darbi mežā notiek tā, kā paredzēts apliecinājumā. Pareizi būtu, ja virsmežniecība izsniedz ciršanas atļauju, tā visam arī seko.
A.Caunītis uzteic privāto mežu īpašniekus. “Nelaimīgā vējgāze gada sākumā un vasarā privāto mežu īpašniekiem lika apzināties, ka vējgāzes ir jālikvidē iespējami ātrāk.”
“Nezinu, kā ir citos rajonos, bet Gulbenes rajonā privāto mežu īpašnieki salīdzinoši strādāja daudz cītīgāk nekā valsts mežos,” vērtē Andis Caunītis.
Privāto mežu īpašnieki arī apzinās, ka izcirstās vai vētras izpostītās mežu platības ir jāatjauno, jo tad iespējams pretendēt uz papildu finansējumu no Eiropas Savienības atvēlētajiem līdzekļiem.
“Ja vien šajā pavasarī nepietrūks stādu, tad privātais sektors strādās ļoti labi. Reālā situācija šobrīd rāda, ka problēmas var radīt egļu un priežu stādu iegāde,” saka A.Caunītis.
Šajā gadā Gulbenes rajona valsts mežu platības sargās akciju sabiedrība “Falck Apsargs”. Akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” Austrumvidzemes mežsaimniecības teritoriju sargāšanai izlietos
25 142 latus.
“Tika zagti ne tikai augoši koki, bet arī tie, ka atradās krautuvēs. Mūsu dienests galvenokārt seko, kā notiek mežizstrāde, un cenšas nepieļaut nelikumīgu koku ciršanu. Mēs neveicam kokmateriālu uzraudzību krautuvēs. Akciju sabiedrība ieviesa jaunu darbības veidu, tā saucamo apaļkoku mežistrādi. Tas nozīmē, ka tā konkursa rezultātā meklē firmas, kas kokus lētāk nocērt, izved pie ceļa un izdevīgāk pārdod. Problēmas “Latvijas valsts mežiem” radīja fakts, ka pircēju meklēšanas laikā no krautuvēm lielā apjomā pazuda kokmateriāli,” apsardzes nepieciešamību skaidro A.Caunītis.
Viņš uz šo faktu raugās samērā skeptiski, nenoliedzot, ka apsardzes firmas vienmēr ir bijušas un ir vajadzīgas, bet būtiski ir cīnīties ar noziedzību, nevis jāpalielina apsardzes firmu skaits, lai tās garantētu drošību.
