Tad Lana smagi nopūtās un paņēma divus piecdesmit santīmu gabalus.
132.
Tad Lana smagi nopūtās un paņēma divus piecdesmit santīmu gabalus.
– Tu tikai nepazaudē un visu, kas paliek pāri, atnes mājās, – viņa teica, naudu Kristiānai saujā iebērdama.
– Protams, – sieviete bez apdomāšanās apsolīja un izsteidzās savā istabā pārģērbties. Pēc brīža viņas melnie gumijas zābaki ņipri aizzibēja pār ledū sastingušo pagalmu.
– Es simtām reižu esmu atkārtojis: neatstājiet naudu un vērtīgas mantas zaglim pieejamās vietās, bet – vai tad nu manī kāds klausās, – dārdoši noskandināja sirms, raženi noaudzis policijas inspektors un dusmīgi atgāzās krēslā.
– Jūs runājat tā, it kā es to būtu darījusi tīšām. Man šobrīd ir tāda sajūta, ka jūs nevis domājat, kā notvert vainīgo, bet gan – kā visu vainu uzvelt man, – iebilda trauslā blondīne, saraudātām un aizvainojuma pilnām acīm vērdamās runātājā.
– Uz to pusi ir, – inspektors pasmīnēja. – Lietu uzsākot, es pat par savu personīgo māti nevaru būt drošs, kur nu vēl par pilnīgi nepazīstamu personu. Kāpēc lai es jums ticētu?
– Dariet, kā zināt, bet es to naudu neesmu ņēmusi, – sieviete dusmīgi izgrūda un atkal sāka šņukstēt.
– Manas domas par jums nav noteicošās. Visu noskaidrot palīdzēs sīku faktu analīze, – inspektors vēsi aizrādīja, izņēma no kabatas paciņu cigarešu un aizsmēķēja.
– Tad analizējiet! Domājiet! Tikai lieciet mani mierā, – izsaucās sieviete, tad atkal iešņukstējās. – Nu kāpēc man te neviens netic! Vai tad es tiešām tik ļoti izskatos pēc zagles?
– Cienītā, vai jums bieži nācies redzēt cilvēkus, kuri nēsā kaklā pakārtu uzrakstu “Es zogu”, “Es aizdzenu mašīnas”, “Es izvaroju”? Ak nē? Manā praksē arī tāds brīnums vēl nav gadījies, lai gan strādāju policijā jau divdesmit vienu gadu, – samierinoši pasmaidīja inspektors.
Par atbildi sieviete tikai dusmīgi pabolīja acis un izņēma no somiņas paciņu papīra kabatlakatiņu.
– Ja jau būtu tik vienkārši noziedznieku atšķirt no godīga cilvēka, tad mēs te nesēdētu. Tad es būtu ārsts vai varbūt skolotājs, bet jūs savu maciņu pamanītos noslēpt aiz deviņām atslēgām, tiklīdz tuvumā parādītos persona ar nevēlamām tieksmēm, – pašūpoja galvu inspektors.
Sieviete tikai rūgti pasmaidīja. Viņa gan nevarēja iedomāties bļaurīgo un nepielūdzamo veci nevienā citā amatā, kā policists.
– Arī šis gadījums, kura dēļ mēs abi esam te piespiedu kārtā satikušies, ir sarežģīts tieši ar to, ka nav neviena, ko varētu turēt aizdomās. Jūs noliedzat, ka būtu zādzību pastrādājusi. Arī neko aizdomīgu neesat redzējusi. Vienīgi kāds vīrietis trešdienas vakarā lūdzis atļauju piezvanīt sievai uz dzemdību namu Rīgā.
