Jaungadā visiem vēl mīlestību, darbu un veselību. Uz šiem trīs “vaļiem” balstās cilvēka dzīve. Tieši šīs trīs pamatvērtības nosaka, cik cilvēks būs laimīgs, apmierināts ar dzīvi, cik viņš jutīsies derīgs sabiedrībā un galu galā – pats sev.
Jaungadā visiem vēl mīlestību, darbu un veselību. Uz šiem trīs “vaļiem” balstās cilvēka dzīve. Tieši šīs trīs pamatvērtības nosaka, cik cilvēks būs laimīgs, apmierināts ar dzīvi, cik viņš jutīsies derīgs sabiedrībā un galu galā – pats sev. Ja mīlestība ir dāvana, darbs – nopelns, tad kā tiek sadalīta veselība? Pēdējā laikā nākas dzirdēt par gados jaunu cilvēku aiziešanu mūžībā. Sievietes pēc 40 gadiem mirst ar ļaundabīgajiem audzējiem. Sievietes, kas tiešām dzīvojušas veselīgu dzīvesveidu, regulāri vērsušās pie ārsta. Vai vainojams tikai liktenis? Vai arī daļa vainas jāuzveļ veselības aprūpei? Tā joprojām ir tādā līmenī, ka cilvēki labprātāk izvēlas dažādus dziedniekus, apvārdotājus un pūšļotājus. Gluži kā pirms viena gara gadsimta. Un ne jau tādēļ, ka nebūtu iespēju ārstēt un ārstēties. Tādēļ, ka līkloču ceļi, kas jāiziet, lai nonāktu pie laba speciālista, ir tik gari, ka nolaižas rokas. Slimam cilvēkam tas nav pa spēkam. Nedaudz sasirgušam arī ne, jo tam vienkārši neatliek laika un varbūt pat – neatliek naudas.
Jā, medicīna un veselības aprūpe ir tās jomas, par kurām izsakās visi. Katrs dod savu vērtējumu, savu redzējumu un kritikā ir diezgan nežēlīgi. Veselība katram ir viena. Dārgums, kuru paši gribam nosargāt pēc iespējas ilgāk un vēlamies, lai ārsti par to rūpējas pēc labākās sirdsapziņas. Bet vai tas notiek tad, ja, nenosūtot pacientus pie speciālistiem, pagājušā gada pavasarī un vasarā sešos mēnešos Latvijas ģimenes ārsti nav izlietojuši 3,4 miljonus latu no kopumā speciālistu darba apmaksai paredzētajiem 8,3 miljoniem latiem? Gandrīz pusi! Saskaņā ar valdības noteikumiem situācijā, ja no speciālistu naudas paliek pāri mazāk par 30 procentiem, ģimenes ārstiem tiek pārskaitīti 75 procenti no pārpalikuma, tāpēc par otro ceturksni ģimenes ārsti no šīs naudas saņemtu kopumā vairāk nekā 800 000 latu.
Noteikumi paredz, ka daļu no neizlietotās speciālistu naudas pārskaita ģimenes ārstiem, taču, pamanot milzīgos neiztērēto līdzekļu apjomus, Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra ģimenes ārstiem pienākošos daļu jūtami samazinājusi. Ģimenes ārstus gan tas aizvainojis, jo tā neesot ļaunprātība, ka ģimenes ārsti tīšām nebūtu sūtījuši pacientus pie speciālistiem, lai vairāk nopelnītu paši. Lielais pārpalikums esot veidojies, jo vasarā cilvēki slimo mazāk, pie ārsta nāk reti un arī pārbaudes pie speciālistiem nav vajadzīgas tik bieži.
Veselības ministrs gan plānojis meklēt risinājumu, kā speciālistu finansējuma daļu darīt stabilāku, mazāk atkarīgu no ģimenes ārstu nosūtījumiem. Bet, kamēr valdības vīri domā, kā sakārtot veselības sistēmu, kamēr mēs gribam ticēt, ka daļa ģimenes ārstu tiešām nedomā, kā ieekonomēt uz pacientiem, cilvēki slimo. Sūdzas. Ārstē paši sevi. Jūtas vārgi un diemžēl mirst jauni.
