Gulbenietis Vilnis Vītols nupat ieguvis diplomu, kas apliecina – viņš ir Latvijas Amatniecības kameras meistars. Tādējādi Vilnis ir pagaidām Gulbenes rajonā vienīgais skursteņslauķa amata meistars.
Gulbenietis Vilnis Vītols nupat ieguvis diplomu, kas apliecina – viņš ir Latvijas Amatniecības kameras meistars. Tādējādi Vilnis ir pagaidām Gulbenes rajonā vienīgais skursteņslauķa amata meistars. Iepriekš bijis zellis. Tagad viņš ir starp 20 skursteņslauķiem meistariem Latvijā.
Tikai meistari tagad varot pretendēt uz sertifikātu savā arodā. Vilnis piebilst, ka Latvijā ir arī viens goda meistars skursteņslauķis – rīdzinieks Dailis Āva.
Dzimtā ir pirmais skursteņslauķis
“Divus mēnešus mācījos kursos, kārtoju eksāmenus. Kopumā mācības, ceļš, maksājumi Skursteņslauķu Brālībā prasīja aptuveni 400 latus,” stāsta Vilnis. Kursus apmeklējis kopā ar citu arodu pārstāvjiem – frizieriem, mūrniekiem, kamīnmeistariem, manikīriem. Vilnis bijis starp 56 kursantiem. Viņš par šo raibo kompāniju un sevi tajā mazliet joko, taču tūlīt pat piebilst, ka kursos mācītas lietas, kas jāzina visiem pašnodarbinātajiem. “Par amatniecības organizāciju stāstīja Latvijas Amatniecības kameras priekšsēdētājs Vilnis Kazāks. Citi pasniedzēji mācīja psiholoģiju uzņēmējdarbībā, amatniecības vēsturi, dizaina vēsturi, pedagoģiju un ergonomikas pamatus. Guvām vispusīgas zināšanas,” saka Vilnis.
Viņš pēc tam vēl Skursteņslauķu Brālībā, kuras prezidents ir rīdzinieks Varis Vilcāns, kārtojis eksāmenu savā profesijā. Tur secināts, ka Viļņa darba stāžs un zināšanas, prakse atbilst meistara statusam.
Vilnis savā dzimtā ir pirmais un pagaidām vienīgais skursteņslauķis.
Tīrījis vairākus tūkstošus skursteņu
Vilnis neesot saskaitījis, cik skursteņu jau ir tīrījis savā mūžā. Taču, visticamāk, tie ir vairāki tūkstoši. Katru gadu tīrot vienus un tos pašus dūmeņus un vēl nāk klāt jauni. Viņš uzskata, ka katru skursteni vajadzētu tīrīt vismaz gadā reizi, vēl labāk – divas reizes. Dažs namsaimnieks nodomā, ka var jau pats to paveikt saviem spēkiem.
“Tas nav droši, vajag pieredzi un vajag arī amatu zināt. Dažs iztīra dūmeni pats, bet pēc tam no rīta pulksten 7.00 zvana un saka, ka dūmvads ir ciet, jo nav kārtīgi iztīrīts. Bet ārā ir 15 grādu aukstums. Cilvēki ir panikā. Esmu kā ātrā palīdzība. Man ir jāskrien tīrīt dūmenis,” stāsta Vilnis. Vistrakāk esot tad, ja dūmvads aizdedzies. Cilvēki tad zvana un jautā, ko darīt. “Visi jau zina, kur mani meklēt – pa parasto mājas telefonu vai mobilo tālruni. Kad vajag, zvana un sauc palīgā,” viņš saka.
Darbs drosmīgajiem un prātīgajiem
Vilnis atzīst, ka skursteņslauķa darbs nebūt nav tikai romantisks – raudzīties uz pasauli no jumtiem, no putnu lidojuma augstumiem. Tas ir arī bīstams darbs. “Reizēm jumts ir lielā augstumā. Dažreiz vajag dūmeni tīrīt ziemā, nākas mīcīties pa sniegu. Jumti mēdz būt dažādi, arī slīpi. Ir bijis, ka paslīdi. Pašam par sevi jābūt drošam, tad parasti nekas nenotiek. Reizēm jāstāv kā dzērvei uz vienas kājas un vēl dūmenis jātīra. Netīrs darbs tas ir. Tāpēc neviens šo darbu negrib veikt,” saka Vilnis.
Skursteņslauķim vajagot drošus apavus – kā kalnos kāpējam. Paslīdēt kāja nedrīkst. “Saka, ka skursteņslauķi nebaidoties. Baidās. Taču… nobīties nedrīkst. Vienreiz nobīsies, vairs negribēsi šo darbu darīt,” prāto Vilnis.
Uz jumtiem, kas ir sevišķi augstu, Vilnis tiekot ar pacēlāja palīdzību. Visaugstākais jumts, kur nācies nokļūt, ir Gulbenes jaunajai katoļu baznīcai. Šis jumts atrodoties vairāk nekā piecstāvu mājas augstumā. “Pacēlājs uzceļ līdz maksimālajam savam augstumam. Pēc tam pie dūmeņa ir jātiek klāt pašam,” saka Vilnis.
Reizēm šis darbs esot ne tikai grūts vai nepietiekami apmaksāts, bet tas esot arī darbs sirdij. Cilvēks pierod staigāt pa jumtiem. Ja vēl gadoties dūmeņi, kas viegli tīrāmi, tad nemaz neesot ko bēdāt. “Vislabākie ir dūmeņi, kuri tīrīti regulāri – katru gadu. Tie nav aizlaisti,” atzīst vīrietis.
Tomēr viņš savā mūžā esot redzējis daudz drūpošu, nedrošu, lietošanai nederīgu dūmvadu ar pajukušiem ķieģeļiem. “Tas tāpēc, ka dūmvada sakārtošanas process ir dārgs. Brīdinu cilvēkus. Man tas ir jādara. Tas, cik kurš ko ņem vērā, ir atkarīgs no namu saimniekiem pašiem,” saka Vilnis.
Viņš bilst, ka bez skursteņslauķa tomēr iztikt nevarēs. Nelīdz arī nekādi brīnumpulveri, kurus izmēģina daža laba namamāte vai namatēvs dūmeņa vai krāsns tīrīšanai. Tāpat agri vai vēlu jāsauc palīgā profesionāls dūmvadu tīrītājs.
Ikdienā dūmvadam jābūt nobalsinātam. To paredz ugunsdrošības noteikumi. Par to jāgādā nama saimniekam, palīgā aicinot celtniekus. Savukārt skursteņslauķa pienākums esot arī pie reizes pārbaudīt dūmvadu, uzrakstīt apsekošanas aktu, konstatēt, vai dūmvads ir derīgs ekspluatācijai.
Sapņo par skursteņslauķa formas tērpu
Vilnim nu ir skursteņslauķa diploms, nav tikai formas tērpa. To iegādāties ir viņa sapnis. “Rīgā skursteņslauķiem ir formas tērpi. Tie ir dārgi. Zinu, ka pirms gadiem pieciem skursteņslauķa formas viena poga maksāja astoņus latus. Tagad droši vien ir dubultdārga,” saka Vilnis.
Skursteņslauķi Rīgā esot kā svētība, kā relikvija. Katrs grib pieskarties pogai, jo tas nes laimi. Arī Vilnim klienti nereti prasot: “Kur pogas?” Būs! Šogad, tiesa, vēl ne. Visticamāk, gads paies, pelnot naudu. Nesen viņš iegādājies automašīnu, kas ir nepieciešama, lai nokļūtu pie klientiem. Vispirms jāatpelna automašīna. Pēc tam varēšot domāt par skursteņslauķa tērpa iegādi.
Vilnis smaida, sakot, ka tic sava darba romantikai, poēzijai. Tic, ka katrai mājai ir savs gariņš, kam skurstenis ir saikne ar paralēlajām pasaulēm. “Ja mājās dūmenis ir kārtībā, arī mājas gariņš jutīsies labi,” saka Vilnis. Viņš piebilst, ka vienam gan netic. Netic, ka Ziemassvētku vecītis pa dūmeni ar dāvanu maisu var iekļūt mājās. “Varbūt citur Eiropā dūmeņi ir labākā stāvoklī un tīrāki. Tur viss var notikt. Pie mums, cauri skurstenim izlienot, Salavecis būtu melns kā Velns,” smej Vilnis.
Vārds, uzvārds: Vilnis Vītols.
Dzimšanas vieta, vecums, horoskops: Gulbene, 47 gadi, Auns.
Izglītība: vidējā.
Nodarbošanās: jau 15 gadus ir skursteņslauķis.
Ģimenes stāvoklis: precējies – sieva Inese, dēls Sandis (20 gadu).
