Latvijā garīgās veselības traucējumi ir vismaz 20 procentiem iedzīvotāju. No profesijām, kas personības garīgai veselībai ir destruktīvas (graujošas), speciālisti min policistus, politiķus, žurnālistus un ārstus.
Latvijā garīgās veselības traucējumi ir vismaz 20 procentiem iedzīvotāju. No profesijām, kas personības garīgai veselībai ir destruktīvas (graujošas), speciālisti min policistus, politiķus, žurnālistus un ārstus. Nesen psihiatriem Rīgā bija seminārs “Šizofrēnija 21. gadsimtā. Jaunākā iespējā ārstēšana un aprūpe”, arī par epilepsiju un dzīvesveidu, slimojot ar šo slimību.
“Šizofrēnija un epilepsija ir aktuāla pasaulē, ne tikai Latvijā. Lai šie cilvēki varētu dzīvot pēc iespējas labāk, nepieciešams uzlabot dzīves kvalitāti. Epilepsijas ārstēšanā jauns, efektīvs līdzeklis ir “Trileptals”, jo tas mazina lēkmju biežumu, turklāt šis medikaments neizraisa blakusefektus. Lietojot to, panākams, ka slimība sāk regresēt un var pazust epilepsijas krampji,” informē psihiatrs Valdis Liepiņš.
Viņi var kvalitatīvi strādāt
V.Liepiņš uzsver, ka cilvēks, kas slimo ar šizofrēniju, ir sabiedriski derīgs un kvalitatīvi var veikt uzticēto darbu. “Šie cilvēki darbā ir uzcītīgi un derīgi. Arī epilepsijas slimnieki var strādāt, protams, darbos, kur viņi neapdraud sevi un apkārtējos. Esmu novērojis, ka epilepsijas slimniekiem lēkmes uznāk, kad cilvēks fiziski un garīgi atslābinās,” saka psihiatrs.
Ārsts norāda, ka jebkurā gadījumā šiem cilvēkiem var palīdzēt aktīva līdzdalība sadzīvē un pasākumos. “Ja pret epilepsiju vienīgais līdzeklis ir medikamenti, tad šizofrēnijas gadījumā liela nozīme ir viņa darbībai un aktivitātēm. “Ziemeļvalstīs ar šiem cilvēkiem darbojas ne tikai psihiatrs, bet arī psihologi, psihoterapeiti un sociālie darbinieki. Plaši izplatīta ir zīmēšanas, mūzikas, mākslas, bērniem – spēļu terapija. Cilvēks uz papīra neapzināti attēlo sajūtas, kas valda zemapziņā. Varu piebilst,ka šizofrēnijas pacienti ir lieliski mākslinieki,” domās dalās V.Liepiņš.
Ne tikai iedzimtas kaites
Šizofrēnija un epilepsija nav tikai iedzimtas kaites. “Nav vienota ārstu viedokļa par šo slimību cēloni. Epilepsiju var iemantot pēc galvas traumām, pēc meningītiem un audzējiem. Tā var būt arī iedzimta. Tomēr, lietojot pareizos medikamentus, krampju skaitu un biežumu var mazināt, kamēr tie lēni izzūd, un terapija vairs nav jālieto,” norāda V.Liepiņš. Iepriekš, ārstējot šizofrēniju, tika izmantoti “Halloperidols”, “Aminoticums” un citi medikamenti. “Tie radīja daudzus blakusefektus. Slimniekiem bija raksturīgas lēnas kustības, maskas veida seja, nospiests garastāvoklis. Šie cilvēki ir emocionāli trausli. Ja paziņo, ka miris kāds tuvs cilvēks, tas var neizraisīt pārdzīvojumus. Savukārt vāzes saplīšanu salīdzina ar lielu traģēdiju. Turklāt šiem cilvēkiem vērojama personības dalīšanās,” skaidro V.Liepiņš. Pēc psihiatra domām, lietojot agrākos medikamentus, tika traucēta pilnvērtīga ģimenes dzīve, darbs un sabiedriskās aktivitātes. “Tagad ir jauni medikamenti, kas nodrošina kvalitatīvu dzīvi (“Rispolepts”, “Leponex” un citi),” saka V.Liepiņš. Ārsts norāda, ka vairāk vajadzētu uztraukties par depresīvajiem cilvēkiem sabiedrībā. “Šie indivīdi ir bīstamāki, jo var veikt pašnāvību,” saka psihiatrs.
Liels garīgo slimību skaits
Jauniešiem garīgie traucējumi izpaužas uzvedībā un emocionālajā stāvoklī. Sekas nereti tam ir pievēršanās alkoholismam un narkotikām. Zināmākās garīgās slimības ir šizofrēnija un depresija, taču starp tām ir dažādas neiroloģiskas saslimšanas.
Latvijas Psihiatrijas centra vadītāja Solita Udrasa uzsvēra, ka pastāv trīs aizspriedumi: “Cilvēkus, kas ārstējuši kādu garīgu kaiti, nevēlas pieņemt darbā, sabiedriskās vietās pret viņiem izturas noraidoši,arī ģimenes bieži vēlas atbrīvoties no viņiem un atbildību par aprūpi uzticēt ārstniecības iestādēm.”
2001. gadu pasaules veselības organizācijas pasludinājušas par garīgās veselības gadu. “Sabiedrības uzmanību paredzēts vērst uz to, ka ir dažādi cilvēki un pret viņiem jābūt iecietīgiem un izpalīdzīgiem, jāsaprot, ka ne visi var būt perfekti,” saka S.Udrasa.
